visaugstākajā līmenī.

   Treniņu smagums nespēja nobiedēt jauno censoni, par mērķi izvirzot uzvarēt visu un visur. Vēl mazam bērnam esot, viņā tika ieaudzināts nebaidīties izgāzties vai kļūdīties, tikai caur pieredzi iespējams nokļūt tur, kur citiem licies neiespējami. Iespējams, tāpēc Antonije līdzi seko Lebrona Džeimsa slavenais citāts, kuru viņš arī atkārtojis pāris intervijās Sniegputeņu žurnālistiem.

   Par pirmo nozīmīgo notikumu Antonijes karjerā noteikti kļuva 2019. gada 18. novembris, Serbijas III.5 līgas drafta vakars. Viņa vārds tika nosaukts uzreiz aiz pirmā draftētā spēlētāja pateicības uzrunas. Zinātāji viņu novērtēja ar slavas zāles cienīga spēlētāja potenciālu, jeb otro augstāko iespējamo potenciālu, kāds iespējams BuzzerBeater basketbolistam. "Liels paldies iecietīgajiem skolotājiem, stingrajiem treneriem, vienmēr izpalīdzīgajai mammai un tētim, kas dzina mani uz priekšu katru vakaru, katru treniņu, neļaujot nolaist rokas, kad bija pavisam grūti" Antonije uzruna pasākuma viesiem bija īsa, taču asarās vizuļojošās acis aizkustināja sanākušos cilvēkus.

   Antonije draftēja III līgas klubs KK Šumadija, kas tikko bija zaudējusi cīņas par palikšanu līgā, taču komandu skaita nepietiekamības dēļ, tā tika pārcelta uz citu līgu un turpināja cīnīties par iespēju kādu dienu pārcelties uz II līgu. Par jaunā basketbola kluba pamatmērķi kļuva vākt jaunos basketbolistus, tos apmācīt un uztrenēta, lai pēc tam pārdotu spēlētāju tirgū. Viņu mērķu sasniegšanai, Antonije kļuva perfekts instruments, īpaši ar prasmēm, kas jau atradās spēlētājā un ekspertu augsti novērtēto potneciālu, KK Šumadija dažu sezonu laikā varēja daudz nopelnīt.

  Pirmajā sezonā Antonije KK Šumadija sastāvā bija kā raķete, skrēja ātrāk par citiem, leca augstāk un tālāk kā jebkurš komandas biedrs. Augstā rezultativitāte jau astoņpadsmit gadu vecumā liecināja par lielajām lietām, ko spēs paveikt talantīgais serbu basketbolists. "Neesmu pats pieredzējušākais treneris, bet tīru mantu pazīstu un Antonije tāds pavisam noteikti ir, viņam nelīdzinās neviens cits, tu nevari divas reizes reguārās sezonas laikā iemest vairāk kā trīsdesmit punktu (vienā no tām pat 41 punktu spēle red. piez.) un nebūt īpašs spēlētājs" pēc katras aizvadītās spēles, komandas treneris dalījās savā sajūsmā, dažreiz tā pavadot visu preses konferenci, neatbildot uz citiem mediju jautājumiem. Antonije rādīja ļoti daudzpusīgu sniegumu, gan uzbrukumā, gan aizsardzībā. Nevar noliegt, ka palīdzēja komandas atrašanās tikai III līgā, kur pretinieku līmenis nav tik augsts. Sezona tika pabeigta tikai ar sešām uzvarām regulārajā sezonā, taču skatītāji uz spēlēm biežāk nāca savām acīm raudzīt jauno serbu talantu, atliekot KK Šumadija uzvaras otrajā plānā.

   Otrajā sezonā KK Šumadija komandā, Antonijes loma nedaudz pamainījās. Viņš vairs nelūkoja uzbrukt grozam tik bieži kā darīja savā pirmajā sezonā, bet apgādāt partnerus ar rezultatīvām piespēlēm. Komandas nogādāšanā izslēgšanas spēlēs, protams lielā mērā ir Antonijes nopelns, taču četrdesmit devītajā sezonā tā kļuva pragmatiskāka. Bumba grozā vēlās ar sliktāku procentu kā iepriekš, kur sava daļa vainas jāuzņemas treniņapstākļiem, kas tolaik Antonijem bijuši ļoti skarbi, gan no kluba puses, gan tēva. Diemžēl sezona aprāvās izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā, atzīstot Neverovatnići pārrākumu. Pašam Antonijem ne pārāk veiksmīgs pavadīts laiks uz basketbola parketa, biežāk pavadot bumbu ar izmisušu skatienu un sarauktu pieri, kā veiksmīgi izpildītiem metieniem. "Mēs centāmies, taču nestrādāja ne galva, ne kājas, reizēm var iztikt, ja atsakās viens no tiem, bet iepalikōt pretiniekiem gan domāšanā, gan ātrumā, trūkst opciju kā aizķerties spēlē" treneris pēc spēles nebija pikts, drīzāk vīlies "tas, ko redzēju iepriekšējā sezonā Antonijes personā, mani sajūsmināja, mūs visus sajūsmināja viņa spēle, bet apsolu, ka drīz atkal redzēsim lidojam mūsu mazo puiku, pašlaik viņš ir karjeras stadijā, kurā nevar parādīt visu uz ko spējīgs, bet viņa laiks pienāks". Viņam tik tiešām sezona izvērtās neizteiksmīga, veiksmīgi mirkļi mijās ar daudz garām aizmestiem metieniem vai kļūdām, tā ievērojami krītoties arī rezultativitātei, kļūstot vājāko sezonu karjerā, šajā statistikas rādītājā.

   Jubilejas piecdesmitā sezona tika pavadīta ceļojot no pozīcijas uz pozīciju, lai pilnveidotu prasmes gan kā garajam spēlētājam, gan mazajiem aizsargiem. Lai būtu skaidrāks skats uz Antonijes pozīciju ceļojumiem, sezona tika iesākta kā spēka uzbrucējam, vēlāk to nomainot pret uzbrūkoša aizsarga vietu, tuvojoties sezonas vidum tika iemēģināta iepriekšējā sezonā iesildītā mazā uzbrucēja pozīcija. Pēc skaita mazāk spēlēs, Antonije pamanījās gan vadīt saspēli, gan būt galvenais groza apakšas sargs. Šī ceļošana netraucēja sezonu pabeigt kā līgas desmitais rezultatīvākais spēlētājs (22,8 vidēju gūtie punkti), lielāku pārsteigumu sagādāja viņa nokļūšana labāko piespēlētāju vidū, kur sezonai beidzoties viņš ierindojās otrajā vietā (6,8 vidēji rezultatīvas piespēles). Progresējot komandas galvenajam spēlētājam, tās sasniegumi kļuva aizvien redzamāki, spējot uzvarēt 19 spēles, KK Šumadija ierindojās otrajā vietā, izslēgšanas spēleš atzīstot regulaŗās sezonas uzvarētāju pārrākumu. Garās piecdesmitās sezonas laikā, Antonije divas reizes iekrāja triple-double, un līgas spēlē pret KK Global atdeva 17 rezultatīvas piespēles. "Tās piespēles bija kā konfekte jebkuram mūsu komandā, pat, ja es izietu laukumā, viņš spētu radīt situāciju, ka man atliktu netraucētam iemest no groza apakšas" galvenais treneris turpināja dziedāt slavas zāles, tobrīd tikai divdesmit  gadus jaunajam spēlētājam, kura progresēšana uzņēma ģeometriskās progresijas tempus. Karjeras trešā sezona kļuva par pirmo, kurā Antonije piedalījās zvaigžņu spēlē. Fani nebija vienīgie, kuri bija gatavi atdot savas balsis serbu basketbolistam, to darīja arī žurnālisti, atdodot viņam sesto vietu vērtīgākā spēlētāja balsojumā. Ar gan pacilātu noskaņojumu Antonije devās pārtraukumā uz piecdesmit pirmo BuzzerBeater sezonu, cerot, ka nākamā sezona būs beiksmīgāka par iepriekšējo.

   Vēlēšanās patiesi piepildījās, kā sācis ap sevi griezt KK Šumadija, tā to trupināja darīt arī ceturtajā sezonā. Gadījās pavisam rets groza guvums, kurā tiešā vai netiešā veidā nebūtu piedalījies Antonije. Uzņēmis apgriezienus, īpaši uzbrukumā, viņš vidēji spēja gūt 23,6 punktus spēlē, kas vienlaikus izrādījās astotais labākais rādītājs Serbijas III.15 līgā. Četras reizes sezonā viņa basketbola mācību pārpilnās rokas pretinieku grozā sameta vismaz piecdesmit punktus, 54 kļūstot par lielāko skaitli, kādu viņš iespēja piecdesmit pirmajā BuzzerBeater sezonā. Uz šī fona gandrīz nepamanīts palika skaitlis 15, tieši tik rezultatīvas piespēles viņš atdeva 2020. gada 12. septembra vakarā. Spēlē pret Priboj na Limu, Antonije sakrāja savu trešo triple-double karjerā, kļūstot par vienu no jaunākajiem serbu basketbolistiem, kuriem divciparu rādītāju trīs statistikas rādītājos izdevies sasniegt trīs reizes līdz divdesmit viena gadu vecumam. Par pašsaprotamu kļuva fakts, ka šāda sezona nevarēja palikt nenovērtēta komandas fanu acīs, iebalsojot jauno talantu jau otrajā visu zvaigžņu spēlē pēc kārtas. Līdzīgi rīkojās arī žurnālisti vērtīgākā spēlētāja balvas balsojumā, ievietojot Antonije ceturtajā vietā. "Ja maniem sasniegumiem pievienotos arī kāds komandu čempiontituls, mana karjera būtu pilnībā izdevusies. Liekas, ka jau esmu sasniedzis pat bērnībās sapņos iztēlotos augstumus. Kopš šīs dienas vēlos savā trofeju skapī ievietot trīs statuetes, līgas čempiona titula, kausa un MVP" Antonije vaļsirdīgā atzīšanās mēnešiem kļuva par karsto kartupeli dažādos medijos.

   Piektajā sezonā Antonijes sniegums uzsprāga, viņa spējas realizēt dažādāko veidu metienus kļuva leģendāras ne tikai Serbijas III.15 līgā, bet arī visā valstī. Sezonas laikā septiņas reizes tika pārsniegta piecdesmit punktu robeža , augstāko punktu sasniedzot 2023. gada 23 janvārī pretinieka grozā sametot 73 punktus, vienlaikus uzstādot karjeras rekordu, kas nav ticis pārspēts līdz šai baltai dienai. Sezonas laikā grozam uzbrucis ar vairāk kā 50% precizitāti, pretinieki nespēja atrast zāles, kā pienācīgi apturēt Antoniji. Piesaistot pretinieku aizsargu uzmanību, viņš lieliski atrada brīvos komandas biedrus, kļūstot par sesto labāko piespēlētāju līgā. Pārsteidzošākais, ka basketbolista rezultativitātes sprādziens nenodrošināja, ka vidēji spēlē gūtie 38 punkti būs labākais rādītājs līgā. Viņu pārspēja argentīnietis Maríani Alberto Ruiz no all star18071989, sezonā piecdesmit punktu robežu pārkāpjot "tikai" sešas reizes, bet spēja sasniegt 38,7 vidēji gūto punktu robežu. Pie karjeras saniegumiem, no šīs sezonas, Antonije pievienoja arī lielisku spēli ar 15 rezultatīvām piespēlēm un trīs triple-double, kas kopsummā karjeras laikā veido jau sešus šādus sasniegumus. Līdzjūtēji sniedza iespēju trešo reizi piedalīties visu zvaigžņu spēlē, bet to organizatori papildus uzaicināja arī uz trīspunktu konkursu. Tajā no fināla Antoniji šķīra tikai punkts, pirmajā kārtā metot vienādi ar Avram Kričković, bet pretiniekam bija vairāk reaizēti dubultpunktu metieni. Iepriekšējā sezonā tika nosprausti vairāki karjeras mērķi, no kuriem viens tika sasniegts vēl spēlējot izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā. Izziņojot MVP balsojuma rezultātus, tā galvgalī atradās Antonije Joksimović  vārds. Pirmās kārtas spēlē pārsvars bija pietiekams, lai treneris ļautu basketbolistam pēdējo ceturtdaļu nosēdēt uz rezervistu soliņa un uzsākt svinības ar aizmugurē sēdošo ģimeni. Svinības tika pārtrauktas jau konferences finālā, kur KK Šumadija līdzīgā cīņā piekāpās regulārās sezonas uzvarētājai Totalni antitalenti ar rezultātu 85:90. Pats Antonije laukumu atstāja ar gūtiem 42 punktiem, zīmīgi pieliekot punktu savai piektajai sezonai kā profesionālam basketbolistam.

    Izmežģīta potīte pārvilka strīpu vēl vienai neticamai sezonai Antonije izpildījumā. Regulārajā sezonā tika aizvadītas tikai desmit spēles, kas jebkādiem individuāliem sportiskiem panākumiem pārvelk treknu sarkanu svītru. Pavisam droši būtu apgalvot, ka Antonije arī šo sezonu būtu saņēmis kāroto MVP trofeju. Sezona tika pabeigta ar 38,3 vidēju gūtiem punktiem, 11,7 atlēcošajām bumbām un 4,6 rezultatīvām piespēlēm, metienus no spēles izpildot ar mazliet pieticīgāku procentu kā sezonu iepriekš. Savainojumu nomocītais spēlētājs ar neticamu cīņassparu spēja noturēt KK Šumadija III līgā, bet tā nebija cīņa, ko viņš vēlējās uzvarēt sezonas pēdējā spēlē. Fanu mīlēts viņš iekļuva kārtējā zvaigžņu spēlē par spīti retajiem brīžiem uz laukuma un sabindēto kāju ārpus tā. Nedaudzajās aizvdītajās spēlēs, viņš sešas reizes pārkāpa piecdesmit punktu robežu un septīto reizi karjerā nokārtoja triple-double. Komandas vadība vēlējās biežāk basketbolistu redzēt spēlējam, kamēr ārsti ieteica ilgāku atveseļošanās procesu. Strīds pārauga lielākā neatrisināmā konfliktā, kā rezultātā abu ceļi tika šķirti nākamās sezonas sākumā.

   Komandas maiņa iezīmēja Antonijes karjeras maiņu no Serbijas III līgas uz II līgu, tikai ALE I NEMANI sastāvā. Sākums izvērtās biklāks kā cerēts, dēļ bailēm saasināt Antonijes savainojumu, izvērtējot spēles, kurās viņš tiks sūtīts laukumā. Saraustītā spēlēšana ietekmēja serba spēli, samazinot metiena precizitāti un rezultativitāti. Sezonas griezumā tā vēljoprojām saglabājās virs divdesmit gūto punktu robežas, taču tie vairs nebija iepriekšējo sezonu līmenī. Par Antonijes neticamajām spējām oranžo ripuli iedabūt grozā runāja tuvās un tālās zemēs, iespējams, notrādāja reputācija, ka ALE I NEMANI fani universālo spēlētāju iebalsoja vēl vienā visu zvaigžņu spēlē. Salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, līdz divām samazinājās to spēļu skaits, kurās tika gūti vismaz 50 punkti, taču kā lielu pārsteigumu visiem, Antonije sagādāja spēli, kurā zem groza prasmīgi izcīnija 27 atlēkušās bumbas. Sezonas beigās paliekot ceturtais rezultatīvākais spēlētājs līgā, uz viņu kā līderi koamnda cerēja pārspēlēs par palikšanu II līgā. Faniem pasakoties par iebalsošanu zvaigžņu spēlē, komandas biedriem par bumbas uzticību spēles nozīmīgākajos brīžos, Antonije palīdzēja ALE I NEMANI vēl vienu sezonu noturēties II līgā.

    Tik koncentrētu sezonu kādu aizvadīja ALE I NEMANI reti kuras komandas izpildījumā nācies redzēt. Galvenais treneris komandas vadītāja uzdevumā izstrādāja plānu, kā palielināt izredzes iegūt līgas čempiona titulu. Tika izstrādāts individuāls plāns katram komandas spēlētājam, kurās spēlēs katrs spēlēs, un kad noskatīsies no skatītāju vietām. Antonije spēlēja visas regulārās sezonas spēles un BuzzerBeater madness turnīru, izlaižot kausa izcīņu un draudzības spēles. II līgas klubam tik neierastais agrais zaudējums, kad kausa izcīņā vēl palikušas 256 komandas tika uztverts kā dāmas upurēšana šahā, lielāka labuma vārdā. Komandas potenciālu pārvarēt vēl pāris kārtu raksturo piecas uzvaras BuzzerBeater madness turnīrā. Izslēgšanas spēlēs ALE I NEMANI līgā tika izsēta ar augsto trešo numuru, kas cerīgi ļāva raudzīties uz izslēgšanas spēlēm. Antonijes vidēji 22 punkti un 10 atlēkušās bumbas, kurām pievienojās vidēji 4 rezultatīvas piespēles un pa vienai pārķertajai bumbai un bloķētam metienam kļuva ļoti aktuāls vērtīgākā spēlētāja noteikšanai. Sākumā likās pēc līdzīga balsojuma, kurā visu noteiks daži punktiņi, dažas simpātijas no viena vai otra žurnālista, bet viss beidzās pārsteidzoši pārliecinoši par labu Antonije Joksimovičam. Par nožēlu visiem ALE I NEMANI atbalstītājiem, sezonas MVP spēkos nebija sagādāt uzvaru visā līgā, finālsērijā paliekot sausā cīņā pret Камарати Бор.

    Redzot veiksmīgās stratēģijas augļus iepriekšējā sezonā, piecdesmit sestajā Buzzereater sezonā tika mēģināts vēlreiz. Kausa izcīņa tika upurēta, pat grūtākajās kārtas netiekot iesaistītiem galvenajiem spēkiem, visu uzmanību un koncentrēšanos saglabājot uz čempiona titula izcīnīšanu līgā. Lai neatņemtu spēkus svarīgajām līgas spēlēm, BuzzerBeater madness turnīrs tika atstāts nepieskatīts un aizlaists pašplūsmā. Arī Antonije vairāk piestrādāja pie savas spēles, uzmanību vēršot aizsardzībai, sava pretspēlētāja pilnīgai ierobežošanai, kas lielā mērā arī nostrādāja. Tas gan prasīja vairāk spēka un atstāja zināmu iespaidu uz spēli uzbrukumā, pēc ilgāka laika vidēji nespējot gūt vairāk kā divdesmit punktu. Pirms izslēgšanas spēlēm "šosezon jūtos labi, jūtu, ka šī būs mūsu sezona, godīgi sakot neredzu, kurš spētu mūs apturēt" izteicās Antonije pirms izslēgšanas spēļu sākuma. Viņa spēle šajā sezonā bija pietiekami laba, lai kārtējo reizi tiktu pie spēlēšanas visu zvaigžņu spēlē, taču vērtīgā spēlētāja trofeja tika komandas biedram no Ķīnas Pan Qingbang. Par to krokodīla asaras netika lietas, tikai kopīga fotogrāfēšanās ar virsrakstiem par ALE I NEMANI dominēšanu. Sekoja izslēgšanas spēles, kurās Antonije izrādīja savu hameleona raksturu, spējot spēlēt gan spēka uzbrucēja pozīcijā, gan kā saspēles vadītājs. Arī pati spēle serbu basketbolistam vedās kā pa kalniem, puntku izteiksmē lielāko pienesumu dodot konferences finālā, kamēr no citām tikai vienā izdevās gūt vairāk kā desmit punktu. Svārstīgais sniegums tika atstāts aiz muguras, kad notika komandas kopīgā fotogrāfēšanās ar Serbijas II.2 līgas čempiona kausu. "Esmu sasniedzis otro no saviem trim mērķiem, teicu, ka tā būs un notika, vai šai pasaulē ir kaut kas nesasniedzams, ja uz to virzās, domāju, ka nē" sajūsma ne tikai no Antonijes, bet arī no visas komandas varēja smelt ar kausiem un tāpat būtu par daudz. Svinības turpinājās līdz pat nākamās sezonas pirmajai spēlei Serbijas augstākajā līgā.

    Gluži kā nebeidzama rokenrola ballīte, eiforija vēl ilgi nenorima arī jaunajā piecdesmit septītajā BuzzerBeater sezonā. Beidzot visiem bija brīvākas rokas, trenerim labākajiem spēlētājiem ļaujot spēlēt atraisītākām rokām, ko Antonije izmantoja, reizi pārkāpjot piecdesmit punktu robežu, bet divās spēlēs nokārtojot triple-double, kuri nu Antonije karjerā jau iegūti deviņas reizes. Komanda biežāk piedzīvoja zaudējumus kā veiksmes brīžu, kausa izcīņā nespējot nokļut tuvāk finālam kā iepriekšējos pāris sezonu, tāpat arī BuzzerBeater madness turnīrā pretinieki sešas no septiņām spēlēm izrādījušies pārāki. Diemžēl ar četrām uzvarām augstāk par septīto vietu konferencē ALE I NEMANI neizdevās tikt, kas nozīmēja spēcīgu pretinieku pārspēlēs par palikšanu augstākajā sabiedrībā. Tās ļoti neveiksmīgas padevās gan Antonijem, gan visai ALE I NEMANI komandai, sērijā līdz divām uzvarām spējot uzvarēt tikai vienu. Šajās tik atbildīgajās spēlēs notrīcēja Antonijes roka un ar zemu metienu precizitāti nevienā spēlē netika gūti pat desmit punktu. ALE I NEMANI kopā ar Antonije tika izslēgti no Serbijas spēcīgākās līgas un nākamā sezona atkal būs asiņaina duelēšanās par tikšanu atpakaļ saulītē. Saulīte iespīdēja Antonije karjerā, Serbijas nacionālās izlases treneris uzaicināja pievienoties lielajai izlasei. Savā karjerā tajā serbu basketbolists aizvadīja 26 draudzības spēles un 58 oficiālās spēles dažādos turnīros.

  Komandas noskaņojums, spēlējot Serbijas II līgā, bija kļuvis manāmi toksisks. Atbildība par iepriekšējās sezonas neveiksmēm, gluži kā negaisa mākonis, ceļoja no viena spēlētāja galvas uz otru, nebrīdinot dodot zibens triecienu. Vairākus tādus piedzīvoja arī Antonije, īpaši ciešot no preses par spēli uzbrukumā. Lai arī efektivitāte salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija augusi, tā vēljoprojām neatbilda gaidītajiem standartiem, kurus pats uzstādīja savās veiksmīgākajās sezonās. Piecdesmit astotajā BuzzerBeater sezonā nebija nevienas spēles, kurā viņš gūtu vairāk kā piecdesmit punktu, kā statistiski veiksmīgāko spēli var atzīmēt draudzības spēli pret Темплари, kad zem groza izcīnītas 25 atlēkušās bumbas. Tas nepalīdzēja ALE I NEMANI sezonā gūt vairāk par desmit panākumiem, konferencē ierindojoties ceturtajā vietā, kur pretim stājās vēlākā līgas uzvarētāja KK Losers. Tika piedzīvots bezierunu zaudējums, zem tanka pametot visus komandas spēlētāju. Fanu neapmierinātību izsauca pat Antonijes iekļaušana sarunās par vērtīgākā spēlētāja balsi, kur viņš ieguva vienu vienīgu punktu. "Sezona, kuru ātrāk aizmirst un koncentrēties nākamajai, sliktāk vairs nevar būt" Antonije bija lakonisks savos komentāros par aizvadīto sezonu.

    Antonije tomēr nebija taisnība, var būt vēl sliktāk un ALE I NEMANI to lieliski pierādīja. Lai arī 18 aizvadītajās regulārās sezonas spēlēs viņa statistika salīdzinājumā ar iepriekšējo sezonu uzlabojās, komandas spēlē iepriekš vāji liesmojošā uguntiņa apdzisa pavisam. Tikai piecas uzvaras un neiedomājams spiediens no vietējiem žurnālistiem, kuriem pēc katras spēles, zaudējumā vainojamais grākāzis, nebija jāmeklē ar lāpu tumšā alā. Savu tiesu pārmetumu dabūja ikviens, teju katrā rakstā aicinot komandas vadību izformēt komandu un sākt to veidot no jauna. Kā lietussargs negaisa laikā, Antonije pāris reizes spēja sevi pasargāt ar divām veiksmīgām piecdesmit punktu spēlēm un vāju fanu atbalstītu dalību visu zvaigžņu spēlē. Diemžēl tie bija tikai izņēmuma gadījumi, kā viens no lielākajiem algas saņēmējiem, no Antonijes tika pieprasīts līdera cienīgs sniegums katrā spēlē, katrā epizodē, neatkarīgi no rezultāta uz tablo, diemžēl motivācijas trūkums un reālā situācija komands iekšienē to liedza izdarīt līmenī, kādu vispirms viņš prasa no sevis, tikai pēc tam, kādu prasa treneri, kluba vadība un līdzjūtēji. Zaudējums līgas spēlē pret Totalni antitalenti  kļuva par pēdējo reizi, kad Antonije uzvilka ALE I NEMANI komandas formu. Piecdesmit devītās BuzzerrBeater sezonas noslēgumā Antonije tika pārdots Serbijas augstākās līgas klubasm Predragon, dodot viņam atkal iespēju cīnīties par visaugstākās raudzes uzvarām.

   Ierasties jaunā komandā Antonije nekad nav bijis viegls izaicinājums. Atrast savu lomu, tai piemēroties un vienlaicīgi gūt gandarījumu no savas spēles līdz šim ne vienmēr izdevies pirmajā vai pat otrajā sezonā. Par laimi Predragon organizācija bija pietiekami pretimnākoša, lai atvieglotu basketbolista iejušanos jaunajos apstākļos. To atviegloja arī pietiekami meistarīgie komandas biedri, noņemot lielu daļu atbildības nastas, kas iepriekš nospiedusi Antonije plecus kā galvenajam komandas spēlētājam. Tas ietekmēja viņa statistikas rādītājus, kas gluži kā sunim kauls, kļuva iemīlēts temats serbu žurnālistiem. Tikai uz sezonas beigām viņiem uzradās jauni temati, kurus apspriest, iztirzāt un aprakstīt. Par vienu no tādiem kļuva komandas veiksmīgā spēle B3 čempionlīgā, kur Predragon kļuva par vienu no trīsdesmit divām veiksmīgākajām sešdesmitās BuzzerBeater sezonas komandām. Tik labi neveicās līgas spēlēs, kur nācās samierināties ar izslēgšanas spēlēm, kur ne no tās labākās puses sevi spēja parādīt Antonije, ar septiņpadsmit metienu palīdzību gūstot nieka astoņus punktus. Tomēr sekoja acīm redzamais neticamais, tika izpildīts pēdējais baksetbolista karjeras mērķis, beidzot virs galvas tika celts nacionālā kausa uzvarētāja trofeja. Nododot to roku rokā, Antenije gandrīz to nometa zemē, ar asarām acīs, spēlētājs spēja par to pasmieties un trīcošām rokām nodot tālāk, komandas biedra rokās. Kausa izcīnīšas saviļņojums lika pat piemirst Predragon fanu degsme, iebalsot Antonije kārtējā zvaigžņu spēlē.

   Nākamās sezonas ievadā Predragon nomainīja kluba galveno treneri, kurš ieradās ar pavisam citu redzējumu par lietu kārtību, kādā jāstrādā veiksmīgai komandai. Antonije tika ierobežots, spēlētājam pildot noteiktu funkciju, bez iespējām improvizēt, ko tik ļoti patika darīt serbu basketbolistam. Vidēji gūtie 12 punkti neatspoguļo viņa spējas laukumā, uz ko fani reaģēja ierakstiem sociālajos tīklos, lūdzot ļaut Antonije darīt to, ko viņam visvairāk patīk darīt "nogādāt bumbu grozā". Diemžēl akcija nesasniedza dzirdīgas ausis, bet basketbolists darīja to, ko no viņa prasīja treneris. Sezonai beidzoties viņš tika iebalsots visu zvaigžņu spēlē un viņa uzvārds skndināts sarunās par vērtīgākā spēlētāja balvu, kurā viņš saņēma piekto lielāko balsu skaitu. Tas gan nepalīdzēja komandai līgā aizkļūt tālāk par konferences finālu, bet nacionālajā kausa izcīņā, trofejas turētāji spēja nokļūt tikai 128 komandu kārtā, kuri nebija cerētie augstumi tik varenai komandai kā Predragon.

   Par spīti neveiksmīgajai sezonai, kluba vadība treneriem un spēlētājiem deva vēl vienu iespēju sešdesmit otrajā sezonā. Tā nensa pārsteigumu fanu iemīļotajam Antonije, kurš tāpat kā visas iepriekšējās sezonas, kuros pārstāvēja Predragon, arī šajā iekļuva starp visu zvaigžņu spēles spēlētājiem. Tomēr no spēles viņam tika maz prieka, vēljoprojām treneris spītīgi turējās pie savas taktikas, kurā katram spēlētājam jāatrodas vietā, kas uzzīmēta uz viņa tāfes, pat bez domām par improvizācijas iespējām. Stingrā režīma pakļauts, Antonije spēlēja tieši kā iepriekš, bez iedvesmas un uguntiņas acīs, kas nesa rezultātus, kas šādu spēlētāju pārbagātā komandā, varēja sagaidīt. Cīņa par līgas titulu atkal beidzās konferences finālā, bet kausa izcīņa ceturtdaļfinālā. "Man sāk tŗukt pacietības, dodu viņiem visu, ko vēlas, bet reuzltātu atpakaļ nesņemu" kādā neformālā sarunā piktā balsī saviem padotajiem runāja kluba menedžeris. Pamazām komanda gatavojās pārmaiņām, tikai neviens nezināja, kad tās sāksies un ko tās nesīs sev līdzi.

  Četru spēļu laikā Predragon basketbolistiem bija uzdots uzdevums attaisnot uz sevis liktās cerības. Vēljoprojām darbojās trenera striktais spēles stils, kas ievērojami ierobežoja lielāko daļu spēlētāju. Starp tiem bija arī Antonije, kurš neatvērās dotajā laikā un pēc četrām regulārās sezonas spēlēm tika pārdots citam Serbijas klubam Les Passantes. Komanda cīnījās par izdzīvošanu gan augstākajā līgā, gan finansiālā ziņā, Antonijes personā saskatot iespējas gan uzlabot savu spēli, gan piesaistīt fanu interesi. Lai arī basketbolists krasi uzlaboja savu tēlu no pēdējo divu sezonu sasaistītās spēles, un spēja pievienot savam vezumam divus triple-double, tomēr uz sevi liktās cerības nespēja attaisnot. Otrā reize laime tika meklēta spēlētāju tirgū, šoreiz uz viņa pakalpojumiem pieteicās Bosnijas un Hercogovinas komanda Champions United, arī spēlē valsts augstākajā līgā un meklēja pastiprinājumu sezonas noslēguma spurtam. Ātri ieguvis trenera uzticību, Antonije visas spēles uzsāka sākuma pieciniekā un savu darbiņu izdaŗija pienācīgā līmenī, pieliekot lielas pūles, lai Champions United arī nākamajā sezonā spēlētu Bosnijas un Hercogovinas augstākajā līgā.

  Pēc sezonas Antonije atkal meklēja jaunas mājvietas, tās atrodot Baltijā, precīzāk vienā no lielākajām Latvijas pilsētām Valmierā. Tikko virslīgā nonākusī Sniegputeņu komanda meklēja pēdējo puzles gabaliņu komplektācijas pabeigšanai un to atrada vispusīgajā serbu spēlētājā. Viņš bieži nonāca starp komandas spēļu rezultatīvākajiem spēlētājiem, kaut vidēji spēlē nespēja pārsniegt divdesmit gūto punktu robežu. Grūtības sagādāja arī bumbas nogādāšana grozā, to darot ar vienu no karjeras sliktākajiem procentiem. Spēlei nevedoties iecerētā gultnē, abas puses vienojās sadarbību pārtraukt jau pēc septņām nospēlētām regulārās sezonas spēlēm. To laikā viņš vienā no spēlēm spēja atdot 17 piespēles, kas palika spilgtākais sasniegums zili baltajā uniformā. Spēlētāju tirgū Antonije nepavadīja paŗāk daudz laika, ātri atrodot sev vietu dāņu Four Twenty Blazers, aizspēlējoties līdz pat kausa finālam. Saspringtā spēlē nācās atzīt BC Odense pārrākumu, pats basketbolists uzzibsnīja kā no skaidrām debesīm ar 29 punktiem un 10 atlēkušajām bumbā. Neilgajā piecu spēļu nogrieznī, kas tika pavadīta uz atjaunojamās enerģijas karaļvalsts, Antonija paspēja iekrāt divu triple-double spēles, atstājot par sevi visas tās labākās atmiņas. Dimžēl koamnda ilgtermiņā nespēja atļauties tik dārgu spēlētāju, kāds bija Antonije, liekot serbu basketbolistam otro reizi sezonā meklēt jaunu vietu, kur apmesties. Viņa basketbola meistarklasi noskatīja Spānijas augstākās līgas klubs Los Tumularios, pirms izslēgšanas spēlēm ļaujot aizvadīt septiņu spēļu iesildīšanās maratonu. Tas nepalīdzēja sasniegt pat konferences finālu, taču dzirdētas baumas, ka komandas sastāvā serbam atradīsies vieta arī nākamajā sezonā.

Trofejas