kļuva par tās  līderi. Roberts apzināsjās, ka ticis pamanīts arī ārpus skolas, un jau 13 gadu vecumā sāka trenēties Jelgavas Basketbola skolā. Tas bija liels solis zēna dzīvē, jo nozīmēja pārcelšanos uz citu pilsētu un dzīvošanu internātā. Sākumā bija grūti pierast pie jaunās vides, bet basketbols viņam palīdzēja ātri iekļauties un atrast jaunus draugus.
     Jelgavas Basketbola skolā Roberts strauji attīstījās kā spēlētājs. Treneri slavēja viņa ātrumu un labo metienu. Jau 16 gadu vecumā viņš debitēja Latvijas junioru izlasē un palīdzēju komandai izcīnīt vairākus panākumus. Pēc skolas beigšanas saņēmis vairākus piedāvājumus no dažādiem Latvijas klubiem, puisis tomēr nolēma pieņemt izaicinājumu meistarību slīpēt Vācijā.
    Spēle Vācijā bija liels solis uz priekšu Roberta karjerā. Sākumā bija grūti pielāgoties augstajam spēles līmenim, bet ar katru nākamo spēli viņš kļuva pārliecinātāks. Pēc veiksmīgi aizvadītas sezonas Robertu pamanīja arī lielāki Eiropas klubi, tūlīt saņēmot vairākus vilinošus piedāvājumus. Pēc ilgām pārdomām puisis nolēma pieņemt vienu no tiem un pāriet uz Spānijas grandu. Divus garus gadus spēlējot pret Pirenejas pussalas vienaudžiem, Roberts apguva tik daudz, ka jau piesakoties Latvijas II.1 līgas draftā, bija skaidrs, ka viņš ir viens no talantīgākajiem pieejamajiem spēlētājiem. To redzēja arī Valmieras Sniegputeņu menedžeris, nevēloties zaudēt uzlēcošo zvaigzni, viņš Roberta Brigadera vārdu nosauca pirms visiem pārējiem.

Trofejas