Pirmajā sezonā Sniegputeņu rindās, Egonam Cakmanam saprotams bija jāuzsāk spēle no rezervistu soliņa. Viņam priekšā atradās tolaik viens no komandas līderiem Emīls Ferds un Diebelis, kuri savu vietu atdot bez cīņas jauniņajam no Liepājas negrasījās ne par kādu cenu. Cakmana jaunskungs izrādīja pietiekami lielu pretestību un darīja visu, kas viņa spēkos, lai uzlabojot savas prasmes, tiktu pamanīts. Nedaudz pietrūka, lai jau pirmajā sezonā, kurā viņš laukumā izgāja visas divdesmit divas spēles, vidēji gūtu vismaz 10 punktus.

   Kas neizdevās prmajā sezonā, ar uzviju izdevās otrajā. Cakmans savus statistikas rādītājus uzlaboja teju visos rādītājos, īpaši nospēlētajās minūtēs. Gūstot uzticību no galvenā trenera, Egons bumbu bieži nogādāja komandas biedriem tik ļoti labās situācijās, ka viņiem atlika vien ar maigu pieskārienu novirzīt oranžo gumijas izstrādājumu grozā. Visi bija sajūsmā par jauno censoni, tā viņam sezonas beigās pat uzticot vadīt komandas saspēli, izejot laukumā kā sākumsastāva spēlētājam.

    Individuali noteikti viena no karjeras veiksmīgākajām sezonām bija 61. BuzzerBeater sezona, kad Cakmans uzrādīja karjeras augstāko rādītāji vidēji gūtajos punktos jeb vidēji guva 18,7 punktus ik spēli. Otrajā līgas spēlē patiesās briesmās nonāca Gundara Rodes vienas spēles gūto punktu rekords, pēc 53 nospēlētām minūtēm pie Cakmana vārda atradās 47 gūto punktu atzīme. Skatītāji pamanīja jaunā basketbolista centību un iebalsoja līdz šim vienīgo reizi līgas visu zvaigžņu spēlē. Pēc sezonas sekoja vēl viena atzinība, viņam saņemot balsis vērtīgākā spēlētāja balsojumā. Vienlaikus šī kļuva par sezonu, kurā Egons nostiprināja sevi kā Sniegputeņu pamatsastāva saspēles vadītājs.

   62. sezona noteikti Egonam Cakmanam paliks atmiņā ar neizdzēšamiem burtiem. Jebkurā citā uzstādīt kluba absolūto rekordu rezultatatīvajās piespēlēs būtu fenomenāls sasniegums, bet ne šajā. Kad komandā ir tik daudz talantīgu uzbrukuma spēlētāju, kuri atņem metienus pat Gundaram Rodem, Egonam nākas koncentrēties uz citām lietām. Tādas viņš atrada no jauna izvēršoties saspēles vadīšanā. Gandrīz atkārtojot kluba rekordu privātās līgas spēlē, viņš ieguva pārliecību kā brīnišķīgs piespēlētājs, vidēji izdaļājot 7,1 piespēli. Tuvojoties izslēgšanas spēlēm komandas vadība diemžēl saredzēja problēmas saspēles vadītāja pozīcijā un iegādājās Maķedonijas pārstāvi, kas starta pieciniekā aizstātu Cakmanu. Latvietim bija grūti samierināties ar otrā saspēles vadītāja lomu, īpaši svarīgākajās spēlēs, bet krupis tika norīts. Izcīnītais čempiona tituls palīdzēja aizmirst aizvainojumu un visi kopā varēja svinēt tik grūti nākušo čempiona titulu.

     Daudzi būs ievērojuši, ka pie Cakmana jaunskunga vārda atrodas iesauka. Tā radusies pēc viņa lūguma godināt kādu suņu meitenīti, ko manījis klejojot pa Instagram dzīlēm. Viņu pārņēma žēlums un dusmas, ka kāds cilvēks noindējis šo dzīvo radībiņu un godināšanas nolūkos turpmāko karjeru pie viņa uzvārda atradīsies nabaga suņu meitenes vārds.

  Sniegputeņiem uzlecot Latvijas II līgā, Cakmans atgriezās kā galvenais saspēles diriģents un rāda savas prasmes vēl nepieredzētiem skatītāju pūļiem Ziemas pilī. Pagaidām statistikas rādītāji ir kritušies, taču spēlējot kopā ar tik pieredzējušiem un prasmīgiem vīriem, kādi 63. sezonā spēlē Valmieras basketbola klubā, grūti iedomāties citādāku iznākumu. Sezonas sākuma pacēlums noplaka, spēles galvenā veidotāja lomu pamazām pārņemot mazajam uzbrucējam Marcelo Lobo. Vissmagāk klājās sezonas nobeigumā, kad uz izslēgšanas spēlēm tika pieaicināts lietuvietis Šulekas, kas pārņēma galvenā saspēles vadītāja grožus un tos neatdos arī jaunajā sezonā. Par spīti tam, pamazām aizvien pieredzi krājošais Cakmans trīs sezonu laikā no III līgas ievedis Sniegputeņus virslīgā, tiešī šo stāsta daļu viņš uzsver draugiem. Visos statistikas rādītājos Egona cipari kļuvuši mazāki kā sezonu iepriekš, taču kāpjot līmenim, paliek aizvien grūtāk noturēt uzstādīto latiņu, īstajam pārbaudījumam nākot tikai tagad, 64. BuzzerBeater sezonā.

   Sešdesmit ceturtā sezona, kura aizvadīta virslīgā, līdz šim kļuvusi par Egona Cakmana sliktāko sezonu karjerā. Vidēji netika gūti pat pieci punkti, atdotas mazāk kā divas rezultatīvas piespēles un no spēles mests ar vēsturiski sliktāko karjeras metienu precizitāti. Šādu sezonu no sevis gaidītu komandas jaunpienācēji, tikko no drafta izcelties spēlētāji, ne piecas sezonas līgā apbružājies vecmeistars. Attaisnojums, ka visu sezonu sēdējis aiz meistarīgu komandas biedru mugurām neiztur kritiku, jo līdz ar to pretim nāca arī citu komandas rezervisti, kuri spēlē aptuveni Cakmana kunga līmenī. Ar saspēles vadītāja sniegumu nebija apmierināti ne treneri, ne komandas vadība un vēl jo mazāk pats Egons, kuru gan turpināja atbalstīt uzticamākie Sniegputeņu fani. Aplūkojot sezonā iespēto, ik pa laikam parādās spēles, kuras beigās viņš rādījis solīdu sniegumu ar vismaz divdesmit punktiem un desmit piespēlēm, taču ieskatoties ciešāk, tās ir privātās līgas vai draudzības spēles, kuras reti kāds uztver nopietni. Sliktā sezona sapurināja Egonu un starpsezonā viņš ieguldīja lielu darbu, lai Latvijas II līgā rādītu ierasto sniegumu, jau kļūstot par pamatsastāva saspēles vadītāju.

   Viens no nedaudzajiem Sniegputeņu spēlētājiem, kuri sešdesmit piekto BuzzerBeater sezonu var saukt kaut nedaudz par veiksmīgu. Individuāli vidējie rādītāji atkārtojuši karjeras labākos rādītājus vai uzlabojušies, kā tas notika gūtajos punktos. Esot otram pelnošākajam zili baltajos kreklos tērptajam spēlētājam uz laukuma, bumba pārvaldība bieži tika uzticēta Egonam, šosezon divas reizes izdalot vairāk kā 15 rezultatīvas piespēles vienas spēles ietvaros, šos notikumus īpaši izceļa fakts, ka abas reizes tas izdarīts līgas spēlēs. Pēdējā sezonas cēlienā Cakmans parādīja, ka ir ne tikai labs saspēles vadītājs, bet arī lieliski spēlē zem groza, cīņā pret Alkāniem viņš izcīnīja 11 atlēkušās bumbas, uzstādot jaunu latiņu personīgajos sasniegumos vienas spēles laikā. Egons ir viens no pieciem spēlētājiem, kurš aivadījis 21 spēli regulārajā sezonā, pārtraucot neizlaizto spēļu sēriju, kas ilga teju trīs sezonu garumā. Runājot par nākamo sezonu, Egons runā izvairīgi "Pašlaik komandā notiek pārmaiņas, kurām mans prāts netiek līdzi, plūstu pa straumi, spēlējot spēli, kuru mīlu. Nevaru godīgi atbildēt, vai arī nākamajā sezonā vilkšu zili balto formu, jo pats neesmu par to pārliecināts. Man ļoti patīk Valmiera un šeit esmu uzaudzis kā basketbolists, nedomāju, ka pasaulē ir vēl kāda vietu, kur jutīšos tik lieliski kā šeit, taču vienmēr jāskatās tālāk, kas atrodas aiz apvāršņa, ceru, ka kaut kas labāks par to, kas notiek šobrīd". Cakmans nekad nav slēpis vilšanos par pēdējām divām sezonām, sakot "neesmu šeit nācis, lai zaudētu spēles, esmu uzvarētājs un vēlos atkal sajust, ko nozīmē būt uzvarētājam". 

Trofejas