Savā pirmajā sezonā Sniegputeņu rindās, Laimdots Cauns noslēdza kā piektais rezultatīvākais spēlētājs komandā. Priekšā viņam atradās tikai tolaik esošie smagsvari. Lai arī pikliboja precizitāte visās metienu līnijās, viņš kompensēja ar jaunības azartu un veiklību, cīnoties visos laukuma kvadrātcentimetros. Kopumā statistika viņam tolaik nelikās svarīga, vairāk attīstīties un uzlabot prasmes, galvenokārt uzbrukumā, kas redzams pēdējās sezonās. Lielākās problēmas sagādājot aizsardzībai, kas liedz Caunu izmantot sākumpieciniekā.

   Otrā sezona Sniegputeņos turpinājās pirmajā iesāktās lietas, liekot uzsvaru uz attīstību un prasmju pilnveidošanu. Puisis ātri saprata, ka izšļūkt uz pagātnes lauriem, vidusskolas panākumiem pieaugušo pasaulē nevarēs. Šeit nepieciešama cīņa ar sevi, ar komandas biedriem un pretiniekiem katru dienu, katru brīdi visiem jāpierāda, ka esi tiesīgs šeit atrasties un tiem citiem šeit nav vietas. Salīdzinājumā ar iepriekšējām sezonām tika piedzīvots kāpums teju katrā spēles kompnentē, dažās attīstība diemžēl apstājās līdz ar šo sezonu. Tiem, kam nepietika ar piemiegtu aci, jāpastāsta, ka Cauna kungs ir slinks aizsardzībā, viņš labprāt aizskrietu trīs reizes uzbrukumā kā nostāvētu reizi aizsrdzībā.

   60. sezona kļuva kā par nelielu tramplīnu Cauna karjerā, kurā ar viņu sāka rēķināties kā nopietnu vezuma nesēju. Stabils maiņas spēlētājs aiz Gundara Rodes muguras un viņš kļuva par pirmo, kas no tiesas varēja izjust kā ir spēlēt aiz tik talantīga spēlētāja. Statistikā Cauna rādītāji turpināja augt, kopumā nospēlējot visu sezonu, neizlaižot nevienu līgas spēli.  Draudzības spēles ne vienmēr tiek uztvertas nopietni gan no pašu, gan no pretinieku puses. Tās iznākums vai spēles ritējums ir zīlējams tikai kafijas biezumos. Vienā no šīs sezonas draudzības spēlēm Laimdots izgāja laukumā un nodomāja, ka šis būs viņa vakars un pēc spēles beigu sirēnas, paskatījās uz tablo. Uz tā rādījās acīm neticami cipari, pretim Cauna uzvārdam rādījās 75 gūti punkti.

    Ceturtā karjeras sezona Laimdotam Caunam līdz šim ir arī veiksmīgākā sezona spēlētāja karjerā. Sākot spēli starta pieciniekā, viņš atmeta ar roku treniņprocesiem un centās cik spēka, uzņemoties komandas uzbrukuma līdera godu. Šajā sezonā viņam izdevās ieņemt Gundara Rodes iemīļoto rezultatīvākā spēlētāja godu. Pēc cīņas ar RedSpeed Lotus divu metienu attālumā atradās tik kārotais Gundara Rodes iespētais rekords, vienas spēles laikā gūto punktu virsotne. Diemžēl pēc spēles Laimdotu grauza pāris neiemestie metieni, kuri gan šķīra viņu no rekorda, gan komandu no uzvaras spēlē. Tāpat kā vairākiem citiem Sniegputeņu spēlētājiem, 61. sezona kļuva par karjeras pirmo, kad tika uzvilkts zvaigžņu spēles krekliņš. Diemžēl komanda sāka piedzīvot pārmaiņas, kuru rezultātā diemžēl Caunam vairs nav atradusies stabila vieta sākumsastāvā, kļūstot par stabilu rezervista lomas izpildītāju.

  Nav noslēpums, ka Sniegputeņu fani 62. sezonu atceras kā labāko komandas vēsturē. Tikai neveiksmes liedza finišēt ar nevainojamu bilanci, lielu palīdzību aiz Bruno Besan muguras deva Cauna jaunskungs. Viņš piesedza komandu grūtos brīžos, izlaižot tikai divas regulārās sezonas spēles, paklausot trenera rīkojumiem koncentrēties kausa spēlēm. Laimdots nekad nav bijis skubināms cīnīties par atlēkušajām bumbām vai atdot kādu skaistu piespēli komandas biedram. Spēlē pret Rīgas Lauvām, vienā spēlē viņam izdevās labot divus personiskos rekordus, izcīnot 15 aatlēkušās bumbas un atdodot 7 rezultatītvas piespēs. Viena no skaļākajām balsīm piederēja Laimdotam, kad pēc otrās finālspēles noskanēja beigu sirēna, oficiāli pienākot brīdim, kad Sniegputeņi kļuvuši par Latvijas III.3 līgas čempioniem. Savā spēlētāja CV Cauns uz visu atlikušo mūžu varēs pievienot čempiona pierakstu.

   Nokļūstot pakāpienu augstāk, Latvijas II.2 līgā, Laimdots Cauns spēles iesāk no rezervistu soliņa. Pateicoties spēcīgai spēlei no pamatpiecinieka šajā sezonā Laimdotam ir iespēja laukumā pavadīt priekš rezervista vēl nepieredzētas minūtes. Prognoze nepiepildījās, spēles laiks samazinājās gandrīz par piecām minūtēm, līdzi paņemot arī vidēji gūtos punkuts, atlēkušās bumbas un rezultatīvās piespēles. Diemžēl pakāpiens līgu augstāk izrādījās ļoti ciets rieksts mūsu censonim, kura nevarēšana aizsardzībā nu līda caur visām spraugām. Neviens nespēj izskaidrot vai tā ir Laimdota nevarēšana vai nevēlēšanās pūlēties spēlēt savā laukuma galā, taču pavisam ir skaidrs, ka Virslīgā tā nevarēs. Ja vien Cauns nevēlēsies samierināties ar soliņa deldēšanu, viņam nāksies mainīt savu spēli un uzsākt censties neļaut pretiniekiem gūt punktus. Lai arī cik slikti klājās līgas un izslēgšanas spēlēs, Cauns deva milzīgu pienesumu kausa izcīņā, kur viņa pūlēm nokļuvām starp sešdesmit četrām labākajām komandām, vienā no kārtām uzvarot par virslīgas komandu.

    Laimdota loma komandā samazinājusies ar katru nākamo sezonu, bet tas mainījās visneticamākajā brīdī. Virslīgas sezonas pirmajā trešdaļā no komandas prom devās Antonije Joksimović, spēlētājs, kuram tika plānots uzticēt vieglā uzbrucēja pienākumus. Kļūstot vakantai pozīcijai, kurā reiz tik labi sevi parādījis, Caunu nebija ilgi jāpierunā uz kļūšanu par sākumsastāva vieglo uzbrucēju. "Iemest mani vietā, kur nespēja izdzīvot pat desmitiem reižu meistarīgāks spēlētājs, pieņēmu izaicinājumu un netiku galā ar uzticēto" Laimdots sevi rāja, neviens Valmierā uz viņu nebija dusmīgāks kā pats Cauns uz sevi. Puisis krita un cēlās ātrāk par citiem, no visas sirds spēlējot aizsardzībā pret monstriem, kuri pat sapņos nav rādijušies, bet nu tiem nedrīkstēja ļaut precīzi raidīt bumbu grozā. Slikti, ja ne nožēlojami klājās arī uzbrukuma zonā, kur elpot viņam neļāva neviens pretspēlētājs, liekot viņam mest ar vissliktāko metienu precizitāti karjerā. Laimdots tik tiešām nebija gatavs šim līmenim, bet komandai nebija citu variantu, Antonije ekperiments neizdevās un plāna B mūsu menedžerim vienkārši nebija, tāpēc sastāva caurums tika lāpīts ar pārāk zemas kvalitātes ielāpu. Tas darīja visu, ko spēja, taču pretiniekiem apzinoties šo Sniegputeņu vājumu, spēli visbiežāk vadīja tieši caur vieglā uzbrucēja pozīciju, kas viņiem deva milzīgu priekšrocību, bet cīņu, kurā viena roka atradās aiz muguras. Par spīti smagajai sezonai, starp Sniegputeņiem un Laimdotu nav izveidojies nekāds savstarpējs aizvainojums un abas puses turpinās sadarbību arī nākamajā sezonā, cerams ar daudz patīkamāku noskaņojumu.

       Sešdesmit piektā sezona Laimdotam Caunam bija par mata tiesu veiksmīgāka kā iepriekšējā, kas saistāms ar spēlēšanu līgu zemāk. Tas nepadarīja rīdzinieku smaidīgāku, tieši otrādāk, visbiežāk nākot uz maiņu aiz Rodes vai Cakmana, Laimdotam nākas samierināties ar spēles drupačām, ko šosezon viņš uzlasīja tikai ar 39% precizitāti un vidēji 11,5 punktiem spēlē, kas 26 gadus jaunam spēlētājam, ar tādām ambīcijām kā Laimdotam, nav sapņu piepildījums. "Uz laukuma var spēlēt tikai pieci spēlētāji, divi garie spēlētāji, kas noteikti nav Laimdots, esam izvēlējušies spēlēt ar diviem jauniem, kas arī nav Cauns, uz vienīgo brīvo vietu konkurē Cauns un Rode, un kurš no abiem ir labāks, man nav jāsaka skaļi" trenerim bieži tika vaicāts par Cauna mazo spēles laiku un tikai sezonas izskaņā viņa mērs piepildījās tik pilns, ka nācās piktā balsī atbildēt gan žurnālistiem, gan Caunas faniem. Kopumā nav tik slikti kā izskatās, Laimdots ir un paliks viens no leģendārākajiem Sniegputeņu spēlētājiem un kādu dienu tiks uzņemts komandas slavas zālē, papildus viņš tiek spēlēt visās spēlēs, tajā skaitā arī kausa izcīņas spēlēs, kur viņa rokās bumba nokļūst vairāk kā pārējo komandas biedru. Savainojumam piemeklējot Rodi, tieši Laimdots ieņēma viņa vietu un vienā no spēlēm guva 40 punktus, kamēr citās dotajās iespējās, spēli uzsākt no pirmās minūtes, viņš nespēja izmantot trenera doto iespēju. Spilgtākā sezonas spēle bija pret Gavrilo Princip NS, kurā rīdzinieks guva 51 punktu, nostiprinot savu vārdu kā universālam uzbrukuma spēlētājam. Laimdots noteikti paliks sastāvā arī nākamajā sezonā, lai cīnītos par karjeras trešo čempiona titulu.

Trofejas