Ekerts juniors netika izlaidis nevienu spēlu un treniņu, tā slīpējot savas basketbolista iemaņas un iemantojot uzcītīga spēlētāja reputāciju gan komandas biedru, gan treneru acīs. Līdz astoņpadsmit gadu vecumam, Modris saskārās gan ar spilgtu konkurentu spiedienu, gan traumām, gan personīgām problēmām, kas visbiežāk noliekamas uz plauktiņa, kur atrodas dažādas izklaides.

   Ar laiku Modra upurēšanās par labu darba ētikai, apņēmība un mērķtiecība nesa zēnam augļus, iegūstot vietu sporta skolas lielās komandas sākuma sastāvā. Viņa talants, degsme un profesionālā attieksme piesaistīja klubu uzmanību, ka jau astoņpadsmit gadu vecumā radās iespēja tikt draftētam Latvijas virslīgas draftā.

   46. sezonas draftā viņu izvēlējās viens no labākajiem Latvijas menedžeriem versis, kā potenciālu nākotnes saspēles vadītāju. Pēc ekspertu un treneru vērtējuma Modrim Ekertam tika prognozēts Slavas zāles cienīga spēlētāja karjera. Atskatoties uz karjerā sasniegto, Ekerta kungs tik tiešām piepildījis savu potenciālu, esot viena no Latvijas BuzzerBeater basketbola zvaigznēm.

    Pašā 47. sezonas sākumā treniņu nesadērības dēļ, Modris Ekerts tika pārdots. Laimīgā loze krita Brazīlijas klubam Losangeles Stars, kas tolaik spēlēja valsts III.12 līgā, lavierējot uz izslēgšanas spēļu sliekšņa. Aizvadot visas divdesmit divas regulārās sezonas spēles, Modris cītīgi pelnīja treniņminītes, attīstot savas prasmes. Vienā no spēlēm astoņpadsmit gadus jaunais puisis pretinieka grozā spēja samest par divdesmit sešus punktus, atstājot bez valodas kā savu, tā pretimstāvošo Chimps Pôrto Velho spēlētājus. "Ja viņš nekļūs par kaut ko īpašu, tad es atsacīšos no sava trenera uzvalka" teica galvenais treneris pēc spēles. Citā spēlē zem groza tika izcīnītas piecpadsmit atlēkušās bumbas, kas vēljoprojām ir viņa karjeras rekords regulārās sezonas spēlēs. Vēl viens karjeras rekords no Brazīlijas laikiem ir trīs bloķēti metieni, kas īsajam saspēles vadītājam līdzinās varoņdarbam.

   Nākamo sezonu Modris iesāka, sēdēdams uz koferiem. Viņš tika izlikts pārdošanā sakarā ar kluba virziena maiņu, paspējot nospēlēt vienu pēdējo spēli brazīliešu priekšā. Tā izvērtās pietiekami veiksmīga, sasniedzot divciparu skaitli divos statistikas rādītājos. Atskanot spēles beigu svilpei, Modra aģents jaunajam spēlētājam paziņoja, ka par nākamo mājvietu viņam būs jāsauc grieķu III.7 līgas klubs Xalk. Arī šeit viņš galvenokārt pildīja jauna spēlētāja funkciju, krājot minūtes ar mērķi kļūt labākam pēc katras nākamās nedēļas treniņa. Komandai uzstādot augstus mērķus, Modra loma mazinājās, līdera lomu uzņemoties pieredzējušākiem un prasmīgākiem basketbolistiem. 

   Divas sezonas uzkrājis pieredzi spēlējot Brazīlijā un Izraēlā, 4. sezonā Modris atgriezās dzimtenē, komandā, kura viņu pirms divām sezonām izvēlējās jauno spēlētāju draftā. Cements atgrieza savā sastāvā vienu no savas paaudzes talantīgāko saspēles vadītāju. Atšķirībā no iepriekšējām sezonām, šoreiz Ekertam savu meistarību būtu jāparāda uz Latvijas labāko komandu fona. Sezonas gaitā viņš uz parketa nokļuva nieka četrās spēlēs, vidēji gūstot tieši punktu. Toties viņam tika dota vaļa spēlēt pārbaudes spēles un kausa izcīņas spēles, katrā no tām atkārtojot karjeras labāko rezultātu gūtajos punktos. Par spīti vājajais regulārajai sezonai, komandas treneris bija sajūsmā par Modra attīstības tempies "vēl priekšā daudz darba, bet ne mazāks jau ieguldīts. Bieži negadās redzēt tik jaunā spēlētājā tādu degsmi un darba ētiku". Draudzības spēlē pret lietuviešu Šiaulių Rytas lika pasmaidīt visiem Smėliadėžė arēnā sanākušajiem 13 871 skatītājam, divdesmit gadus jaunais Modris Ekerts pirmo reizi karjerā sev nokārtoja triple-double.

   Par spīti straujajai attīstībai, Modra basketbola prasmes tik ātri nespēja kļūt atbilstošas virslīgas līmenim. Piecdesmitajā sezonā viņš aizvadīja tikai trīs regulārās sezonas spēles, kas bijis un līdz 65 BuzzerBeater sezonai vēl arvien ir zemākais nospēlēto spēļu skaits. Jauneklis atvēlēto laiku izmantoja lietderīgi vairākkārtīgi pārspējot iepriekšējās sezonas vidējos rādītājus. Lai arī pret IV līgas komandu, pirmajā nacionālā kausa izcīņas kārtā, taču samest vairāk kā trīsdesmit punktus spēlē nav spējis kurš katrs basketbolists. Šī sezona iezīmēja Modra spēju ne tikai atdot perfektas piespēles komandas biedriem, bet arī pašam spēt iemes bumbu grozā. Vēl vienu reizi draudzības spēlē viņš pārkāpa trīsdesmit punktu robežu, tikai viena soda metiena attālumā nokļūstot līdz maģiskajiem četrdesmit punktu pakāpienam.

   Piecdesmit pirmājā sezonā Modris spēra vēl vienu soi uz priekšu savā attīstībā un ceļā uz zvaigznes statusu. Vienā no pēdējām sezonas draudzības spēlēm gūstot 44 punktus, bet citās, īpaši nacionālā kausa izcīņas spēlēs, savai komandai atnesa vismaz divdesmit punktus. Šajā laikā īpaši progresēja metienu precizitātē no tālās distances. Pietrūka vēl pāris precīzu metienu, lai grozā tiktu raidīts katrs otrais raidījums groza virzienā.

    Pamazām Modris Ekerts sev izkaroja stabila rezerves saspēles vadītāja lomu, aizvadītajās četrpadsmit regulārās sezonas spēlēs, uz laukuma pavadot teju divdesmit minūtes. Tādu trenera uzticību Latvijas virslīgā vēl Modris nebija baudījis. "Ja jaunais spēlētājs uz laukuma nebojā kopainu, drīzāk to uzlabo, neredzu iemeslu, lai viņš tur neatrastos" žurnālistiem uz jautājumiem par Modra attīstību un paļaušanos uz nepieredzējušu spēlētāju, atbildēja komandas galvenais treneris.  Piecdesmit otrās sezonas laikā Modris uz laukuma izgāja trīsdesmit sešās spēlēs, jeb absolūti lielākajā daļā no komandas kalendārā esošajām spēlēm. izvien biežāk izceļoties tieši kā uzbrukuma noslēdzējs, reizēm aizmirstot, ka saspēles vadītāja galvenā loma ir atrast brīvos komandas biedrus. 

   Kā jaunietim piedienās, Modra spēle uz laukuma mainījās no vakara uz vakaru, īpaši tas attiecināms uz metienu precizitāti. Raidījumi no tālienes ne par ko nevēlējās izlidot caur groza stīpu, taču izpildījumos no tuvākas distance Ekertam padevās aizvien labāk. Pamazām parādījās arī viņa piespēlētāja prasmes, ar kurām viņš vēlāk izcēlās jau izlases sakarā. Sezonas laikā vairākkārtīgi pārsniedza divdesmit gūto punktu robežu, reizē izdaļājot vismaz piecas piespēles. Sezonas kopgriezumā tika gūta aizvien lielāka trenera uzticība, kas atpoguļojās nospēlētajās minūtēs. Diemžēl pavisam neveiksmīgas izrādījās uz parketa pavadītās minūtes lielajā virslīgas finālā, bet tas netraucēja kopā ar cements komandu virs galvas pacelt galveno Latvijas līgu trofeju. Šī kļuva par pirmo no daudzajām Modra trofejām viņa mājas muzejā, kur atrodas visas karjerā izcīnīto medaļu, kausu un trofeju dublikāti.

   Piecdesmit ceturtā BuzzerBeater sezona pavisam noteikti iespiedusies Modra atmiņā ar neizdzēšamiem burtiem. Vispirms viņš pirmo reizi karjerā pārsniedza piecdesmit punktu robežu. Piecdesmit pieci gūti punkti draudzībās spēlē pret Estudiantes de Villa del Parque, uz parketa pavadot visas četrdesmit astoņas minūtes. Desmit realizēti tālmetieni un divpadsmit piespēles, pēc kurām komandas biedri guva punktus. Tālāk sekoja tāls ceļš kausa izcīņā, kura finālā, Modris ar gūtiem punktiem deviņpadsmit minūtēs palīdzēja cements gandrīz aizsniegties līdz pašai virsotnei, atzīstot tikai Wake Forest Hams komandas pārrākumu ar rezultātu 92:93. Neveiksme nacionālā kausa izcīņas finālā netraucēja cementam cīnīties par līgas titulu. Tieši to komanda ar Modri Ekertu sastāvā izcīnīja, tādejādi dāvājot Modrim jau otro čempiona kausu. Šoreiz spēlētāja loma finālā bija ievērojami lielāka, taču veiksme metienos no spēles Modri vēljoprojām bija pametusi.

    Sasniegumiem bagātāka izvērtās piecdesmit piektā BuzzerBeater sezona. Tā pirmo reizi Modra karjerā atnesa divcipara skaitli gūtajos punktos vidēji līgas spēlē, pirmo reizi gan tālmetienu, gan metienu precizitāte abos rādītājos pārsniedza 40% slieksni. Šī sezona uzsāka velt viņa reputāciju kā lieliskam piespēlētājam, pirmo reizi karjerā spējot atdot 16 rezultatīvas piespēles vienā spēlē. Diemžēl no Ekerta aģenta pienāca ziņas, ka pēc divām nospēlētām līgas spēlēm, jau sezonas ievadā, cements viņu pārdeva citam Latvijas klubam, II līgā spēlējošajam BC Moonshine drinkers. Lai arī iepriekšējā komandā bijis vien sezonas sākumā, viņa vārds tika pierakstīts gan kā virslīgas čempionam, gan kausa ieguvējam, ko cements piecdesmit piektajā sezonā ieguva jau sesto reizi kluba pastāvēšanas vēsturē. Jaunās komandas sastāvā parādītais sniegums bija pietiekams, lai pirmo reizi spēlētu kādas līgas zvaigžņu spēlē. Visu pasaka fakts, ka pēkšņi par sākumsastāva saspēles vadītāju kļuvušais Ekerts spēja gūt teju divdesmit punktu, atdot gandrīz četras piespēles un zem groza izcīnīta trīs atlēkušās bumbas. Sākumsastāva saspēles vadītāja loma ļāva Ekertam uzstādīt vēljoprojām nepārspētu rezultativitātes rekordu regulārās sezonas spēlēs, trīsdesmit septiņi punkti ar četrdesmit trim metieniem. Citā spēlē Modris sevi parādīja kā lielisku aizsargu, spējot pārķert sešas pretinieka piespēles, kas arī ir karjeras rekords. Šajā sezonā viņš debitēja Latvijas lielajā izlasē, tai kļūstot par pirmo no pavisam trīsdesmit piecām oficiālajām un trīsdesmit trīs draudzības spēlēm, balti ķiršu sarkanajā kreklā ar trim zvaigznēm uz krūtīm.

    Pēc gandrīz desmit basketbolā pavadītām sezonām, pienāca laiks izplest spārnus un doties plašajā pasaulē. Kļuvis lieks BC Moonshine drinkers komandai, Modri nopirka Urugvajas Club Unión Atlética. No Latvijas II līgas atkal nokļuva starp kādas valsts spēcīgākajām komandām. Ambiciozais kluba menedžeris UA1921, vāca kopā prasmīgus vīrus, lai kā minimums cīnītos par valsts čempiona titulu. Ekertam tika iedalīta galvenā saspēles vadītāja loma, jeb vairs nevarēja paļauties, ka spēles nepilnības tiks piedotas, kā ta notika mājās. Kā leģionāram, viņam bija jārāda augstvērtīgs sniegums katru reizi, kad treneris viņam lika nostāties uz baskebola parketa. Ļoti iespējams spiediens, ko izjuta no tradīcijas bagātā kluba līdzjūtējiem pirmajā sezonā neļāva parādīt visu, uz ko spējīgs latviešu talants.

  Piecdesmit septītā sezona izvērtās pavisam savādāka, kluba menedžeris skaidri nosprauda mērķi, uz kādu komanda dodas. Līgas čempiona titula izcīnīšana, upurējot visu apkārtējo, ieskaitot nacionālo kausa izcīņu. Treneris deva vaļu Ekertam vadīt komandas uzbrukumu pēc latvieša ieskatiem un tas nesa rezultātu. Komandas uzbrukums kļuva par draudīgāko visā līgā, tātad arī valstī un to diriģēja spēlētājs no mazās Latvijas. Draudzības spēlē pret Turcijas Deregücü SK Ekerts bumbu ņēma savā rokā, parādot, ka arī pats māk gūt punktus, 63 gūti punkti 44 izdarītos metienos. Pats svarigākais norisinājās sezonas beigās, kad Urugvajas lielajā līgas fināla divās no trim cīņām dominēja latviešu saspēles vadītājs. Atbrīvojies no svarīgo spēļu lāsta, Modris diriģēja savu komandu uzvarai. Urugvajas augstākās līgas čempiona kauss kļuva par trešo trofeju ar sarkano lentīti viņa mājas muzejā. Viņa parādītais siegums tika novērtēts MVP balsojumā, kurā Ekerts ieguva vienu punktu.

   Individuālajos rādītājos piecdesmit astotajā sezonā netika novērotas nekādas pārmaiņais, taču komandas sniegums un parādītā attieksme nveda pie tā, ka čempiona pilnvaras nācās nolikt jau pēc pirmās izslēgšanas spēles. Glābiņš tika meklēts B3 čempionlīgā, kur Urugvajas klubs kļuva par vienu no 16 pasaules spēcīgākajām komandām. Tas kalpoja kā plāksters komandas menedžerim, lai netiktu uzsāktas raganu medības un izformēts iepriekšējās sezonas čempiona sastāvs.

   Nekad nav patīkami, ja komandas menedžeris nav apmierināts ar parādīto spēli uz laukuma, tāpēc piecdesmit devītajā sezonā vajadzēja parādīt attieksmi un sapurināties lielām lietām. Malā tika noliktas jebkādas personiskās ambīcijas, atdodot visu sevi uzvarām, kuras rokā devās viena pēc otras, pavisam sezonā iekrājot astoņpadsmit. Modris nestāvēja malā un piedalījās divdesmit vienā regulārās sezonas spēlē, statistiski aizvdot līdz šim savu varenāko sezonu. Šāda koncentrēšanās uz uzvarām nevarēja palikt bez panākumiem. Ja kausā tika sasniegts ceturtdaļfināls, bet BBM 1. līmeņa turnīrā gūtas tikai trīs uzvaras, tad līgā klājās ievērojami labāk. Modra Ekerta mājā nācās atbrīvot vietu vēl vienai čempiona kausa replikai un fotogrāfijai ar Urugvajas čempionvienību divās no trim sezonām.

   Izcīnīt čempiona titulu vienmēr bijis vieglāk kā to noturēt un tieši to akcentēja komandas menedžeris. Viņš sapurināja spēlētājus pirms katras spēles, uzsverot pašatdevi un komandas spēli, iespējams, iedvesmojošo vārdu dzīti Atletico regularajā sezonā izcīnija divdesmit vienu uzvaru. Ekertam spēlējot daudz pasīvāk vai apdomīgāk, kā to teica eksperti, komanda atradās tālu no labāko uzbrukuma, bet neviens nespēja atrast brīnumzāles tās aizsardzības uzlaušanai. Īpašs ciets rieksts izvērtās latviešu puika, kurš neļāvās tikt apspēlētam no neviena pretinieka saspēles vadītāja. Lai arī individuāli sezonas rādītājos šajā sezonā tika sperts solis atpakaļ, komandas menedžeris redzēja, ka tieši Modra spēle ir viens no lielākajiem puzles gabaliņiem titula aizstāvēšanā. Trešais Dienvidamerikas augstākās līgas tituls atnāca līdz Modrim kopumā vieglā veidā, taču šis citiem šķietamais vieglums izdarīts ar smagu darbu.

   Ceļā uz ceturto Urugvajas čempiona titulu, Ekerts kļuva par labāko piespēlētāju līgā. Divdesmit vienā spēlē caurmērā atdodot vairāk kā septiņas rezultatīvas piespēles katru spēli. Žurnālisti novērtēja latviešu sniegumu un kopumā atdeva 83 balsis MVP balsojumā, kas kopumā deva trešo vietu kopējā tabulā. Tik tuvu kārotajai vērtīgākā spēlētāja trofejai latvietis vēl nebija nonācis. Līdzīgās domās bija arī komandas fani, kas Modri iebalsoja Urugvajas augstākās līgas visu zvaigžņu spēlē, šo atzinību saņemot jau otro reizi karjerā. Sezonas noslēgumā Ekerts atradās fotogrāfijā ar komandas biedriem, kas uzņemta par godu veturtajam čempiona titulam piecās sezonās.

   "Uzvarēt nekad nav garlaicīgi, to varētu katru dienu un katru reizi emocijas būtu tādas pašas kā iepriekšējā dienā" Modris tik tiešām plati smaidīja pēc katra Urugvajā izcīnītā čempiona titula, pat ja tas ir piektais un ceturtais pēc kārtas. Nu mājas muzejā atradās septiņi čempiona kausu replikas un neizskatās, ka latvietis domā apstāties. Fenomenālais saspēles vadīšanas stils neļauj pretiniekiem viegli elpot pat tad, ja Modris negūst daudz punktu, bet uzbrukums gluži kā ceļa rullis pārripo pār pretinieku. Sešdesmit otrajā sezonā tas notika divdesmit reizes, pēc tam vēl četras izslēgšanas spēlēs, sagādājot prieku gan komandas biedriem, gan līdzjūtējiem. Prasīgie un skaita ziņā milzīgā kluba līdzjūtēju armija pielīdzināja komandas līderus grieķu diviem. Tāpēc Modris bija viens no trim komandas pārstāvjiem visu zvaigžņu spēlē. Savukārt žurnālisti īsi pirms čempiona kausa pacelšanas virs galvas, Modri Ekertu vēlreiz iebalsoja Modri starp MVP kandidātiem, otro gadu pēc kārtas atstājot trešajā vietā. Interesanti, ka pirmās divas vietas ieņēma Modra komandas biedri Musa Ferzan un Neo Leng Nie.

  Sestais čempiona tituls nāca grūtāk, tikai sešpadsmit uzvaras regulārajā sezonā un trešā vieta konferencē. Tas draudēja komandai piedzīvot pretinieku acīs tik kāroto neveiksmi. Citiem par nožēlu zaudējumu limits tika piedzīvots regulārajā sezonā, kausa izcīņā un B3 čempionlīgā, kur klubs aizvadīja ļoti neveiksmīgu sezonu. Modris sezonu iesāka ar divdesmit rezultatīvu piespēļu spēli, kopumā jau trešo sezonu savu sniegumu šajā rādītājā protot pa kripatai uzlabot, taču citu saspēles vadītāju lieliskais sniegums neļāva ielauzties starp trim labākajiem līgas piespēlētajiem. Visticamāk, ka tas kļuva par iemeslu Ekerta vājajam vērtīgākā spēlētāja balsojumā, kur viņa uzvārds noslīdēja uz necilo ceturto vietu. Kompensācijā līdzjūtēji jau trešo sezonu iebalsoja latvieti visu zvigžņu spēlē, tā kompensējot žurnālistu neiedotās balsis. Noteikti palīdzēja uzstādītais karjeras rekords rezultatīvajās piespēlēs regulārās sezonas spēlē, kas nu ir divdesmit piespēles, pēc kurām komandas biedri spējuši gūt grozu. Par laimi sezona beidzās līdzīgi kā piecas iepriekšējās, ar Club Unión Atlética uzvaru vēl vienā sezonā. Interesanti, ka menedžera peiņemtais lēmums atbrīvoties no pieredzējušā latvieša, nākamajā sezonā ļāva komandai izcīnīt tikai divpadsmit uzvaras. 

   Jau sezonas beigās kļuva skaidrs, ka vairākiem Club Unión Atlética komandas pārbūves procesā vairs vietas neatradīsies. Viens no tiem bija arī seškārtējais Urugvajas spēcīgākās līgas čempioniem Modris Ekerts. Viņam ļāva komandā vēl aizvadīt vienpadsmit spēles sešdesmit ceturtajā sezonā, kamēr aģents piemeklēs iespējami labāko variantu Modra kajeras turpināšanai. Tālāk sekoja atgriešanās mājās, Latvijas klubs Sniegputeņi piedāvāja uzspēlēt basketbolu savu skatītāju priekšā. Piecās spēlēs Ekerts nopelnīja trīs ierakstus savā dosjē ar 16, 19 un vēlreiz 16 rezultatīvām piespēlēm, kas ir tikai par vienu mazāk kā savos zieda laikos uzstādītais karjeras rekords. Valmierā pavadītais laiks kļuva par pirmo, kurā rezultatīvās piespēles pārsniedza vidēji gūto punktu skaitu. Diemžēl viņa piedāvātā meistarklase neglāba Sniegputeņus no izkrišanas uz II līgu un Ekerts tika piedāvāts komandām, kuras ne tikai cīnās par palikšnau savās līgās, bet arī par čempiona tituliem. Tā viņš nonāca karjeras sākumā iepazītajā Grieķijā, kur BC Campos Star sastāvā centīsies iegūt vēl vienu augstākās raudzes čempiona trofeju.

Trofejas