Ventspilī basketbols tika iemīļots jau sen, mazais deviņgadīgais zēns tikai pievienojās pārējiem groza bumbas spēlē. Atšķirībā no brāļiem, Fridrihs ātri izstiepās augumā, iegūstot lielu priekšrocību pār vienaudžiem. Treneri aizvien biežāk zēnam lika spēlēt kopā ar gados vecākiem bērniem, tā paātrinot Fridriha basketbola prasmju attīstību, līdz deviņpadsmit gadu vecumā viņš varēja pieteikties vietējās līgas draftā.

   Izvēle par labu krita Latvijas III.15 līgas draftam, kurā viņš tika nosaukts kā trīsdesmitais jaunais spēlētājs. Lai arī Fridriham piemita augums un prasmes, ar to bija par maz, lai sasniegtu pašus lielākos augstumus BuzzerBeater pasaulē. Par jaunā puiša ierobežojošo faktoru kļuva viņa potenciāls, tam tiekot novērtētam gana zemu, lai uz nākotni raudzītos piezemēti.

   Izraudzīts 59. sezonas jauno spēlētāju draftā, Fridrihs Jekals nonāca RAF Jelgava komandā. Tā tobrīd bija jauna un ambicioza komanda, kura meklēja talantus, kurus attīstīt kopā ar pašu komandu. No trim draftētajiem spēlētājiem RAF Jelgava paturēja tikai Fridrihu, centra spēlētāju ar profesionāļa potenciālu.

    Savā pirmajā jeb 60. BuzzerBeater sezonā, Fridrihs laukumā tika sūtīts 20 līgas spēlēs, visās kā sākumpiecinieka centra spēlētājs, vidēji uz parketa pavadot vairāk kā 46 minūtes. Sezonas beigās tikai deviņpadsmit gadus jaunais spēlētājs atzīmējās vidēji ar double-double, debijas sezonu padarot par vienu no spilgtākajām savā karjerā. Viņa rokās bieži krita vairāk kā 15 atlēkušās bumbas, 2023. gada 18. marta spēlē pat 22 atlēkušās bumbas, kas vēljoprojām ir labākais Fridriha karjeras rādītājs. Atšķirībā no Latvijas III.7 līgas, Nacionālā kausa izcīņas spēlēs Fridriha sniegums bija blāvs un nevarīgs, kas kļuva par vienu no iemesliem, kādēļ RAF Jelgava šajā turnīrā spēja aizvadīt tikai divas spēles. Savainojums liedza aizvadīt visas septiņas BuzzerBeater madness spēles, sešās aizvadītajās sniegumam mainoties atkarībā no pretinieka piedāvātā pretspēlētāja. "Nedomāju, ka mums tā paveiksies ar garā gala spēlētāju, viņam atliek tikai strādāt un reiz viņš var kļūt par kādas ļoti spēcīgas komandas labu rezerves spēlētāju" arī treneri redzēja, ka Fridrihs nav augstākā kaluma zvaigzne, nerunājot tukši un pārlieku neslavējot jauno censoni, taču iedodot mērķi, uz ko viņam doties.

  Otrā pilntiesīgā sezonā profesionāļu rindās Fridriha loma ievērojami samazinājās, pat izkrītot no starta pievinieka. Kāju priekšā pielika komandas tagadējais galvenais centra spēlētājs Hugo Opits, kurš tika novērtēts ar augstāku potenciālu. Lai arī Fridrihs nepadevās un turpināja attīstīt savu basketbolista talantus un joprojām vāca iespaidīgu statistiku par ar ievērojami mazāku minūšu daudzumu. Samazinājumu piedzīvoja arī metienu skaits, taču pateicoties augstai metienu precizitāte, vidējais gūto punktu skaits pat palielinājās. "Mēs no viņa sagaidam iespējami daudz atlēkušo bumbu, uzbrukuma noslēgšana neietilpst viņa pamatpienākumos, tāpēc neuztraucos, par Fridriha metienu skaitu" treneris katram ir uzdevis savu pienākumu un spriežot pēc viņa izteikumiem, Fridrihs ar sev uzdotajiem spēles uzdevumiem tiek galā lieliski.

   Viena no karjeras mokošākajām sezonām noteikti ir 62. BuzzerBeater sezona. Ja iepriekš viņš tika nostumts kā stabils rotācijas spēlētājs, tad šajā sezonā Fridrihs laukumā izgāja tikai 16 līgas spēlēs, divās no tām aizvadot mazāk kā piecas minūtes. Tas ievērojami ietekmēja viņa spēles kvalitāti un pārliecību pār sevi. Samazinoties metienu precizitātei un izpildīto metienu skaitam, kritās vidējie rādītāji, kas jaunam puisim, kurš treniņos atdod visu, ir ļoti sāpīgi. "Nekad nav bijusi tāda konkurence, kāda ir šodien, tu vari būt tik labs, cik vēlies, bet vienmēr atnāks, kāds, kurš būs labāks par tevi, protams, izņemot, ja vien neesi melnais Jēzus" treneris nerunāja atklātu valodu par tik krasu Fridriha lomas samazināšanos. Mazliet citādāk bija kausa izcīņas spēlēs, kurās viņš izgāja pamatsastāvā, ļaujot pamatsastāva centram atvilkt elpu. Nacionālā kausa izīņā Jekals spēlēja visās četrās spēlēs, tik daudz šajā turnīrā viņš vēl nebija izgājis laukumā, gūstot jaunu pieredzi. Lai arī RAF Jelgava iekļuva līgas izslēgšanas spēlēs, kausa izcīņā aizkļuva tālāk kā jebkad, komanda sezonu vērtēja kā neveiksmī, galvenokārt BuzzerBeater madness turnīra tikai divu uzvarēto spēļu dēļ. Lielāko kritiku no preses saņēma pamatsastāva spēlētāji, retajam pieminot Jekala vārdu, vērtējot aizvadītās sezonas neveiksmes.

   Par ievērojami veiksmīgāku nekļuva 63. BuzzerBeater sezona, tā turpināja iepriekš uzsākot kursu, kurā Jekals spēles uzsāka no rezervistu soliņa, ar galveno uzdevumu, savākt iespējami daudz atlēkušo bumbu un sarežģīt pretiniekiem gūt punktus tiešā grza tuvumā. Loma nemainījās, bet Fridriha gudrība to izmantot savā labā palielinājās, ar to pašu metienu skaitu viņš guva par gandrīz punktu vairāk spēlē kā sezonu iepriekš, arī atlēkušo bumbu apjoms palielinājās. Vislielāko prieku Jekalam sagādāja iziešana laukumā visās divdesmit divās spēlēs un arī vienīgajā izslēgšanas spēlē, ko viņam liedza iepriekšējā sezonā. Komanda nenolaida zemāk latiņu Nacionālajā kausā, kurā liela daļa panākuma jāatdod tieši Fridriham Jekalam, cementējot grūti pārvaramu aizsardzību. Pēcsezonas noskaņojumu nomāca dilemma, doties laimi citur, vai palikt uzticīgam RAF Jelgava, cenšoties pārspēt talantīgāku un ar augstāku potenciālu apveltītu spēlētāju.

    Turpinot tiekties pēc trenera uzticības, 64. BuzzerBeater sezona ieies Jekala biogrāfijā kā atgūšanās. Pirmo reizi kopš debijas, vidēji spēlē zem groziem tika izcīnītas vismaz 10 atlēkušās bumbas, tikai nedaudz pietrūka, lai tāds pats cipars atrastos arī gūto punktu ailītē. "Lai arī došanās laukumā spēlei jau ieraujot otro elpu mani līdz galam neapmierina, taču pamazām jūtu, ka treneris atgūst ticību maniem spēkiem un tas man ir pat svarīgāk" vienā no pēcsezonas intervijām, daudz labākā noskaņojumā kā pāris iepriekšējās. Diemžēl komandai piedzīvojot sastāva izmaiņas, mainījās iesildītā vieta Nacionālā kausa izcīņā. Tikai vienā no četrām spēlēm Fridrihs izmeta vairāk kā desmit metienus, pēdējā no tām grozā raidot tikai vienu no septiņiem raidījumiem. Savā ziņā Jekals saņēma mazāku respektu no tiesnešiem, uz soda līnijas stājoties mazāk kā jebkad iepriekš karjeras laikā. Šī bija arī otrā sezona pēc kārtas, kad Fridriham izdevās uz laukuma iziet visās 22 līgas spēlēs, papildus visas Nacionālā kausa izcīņas spēles, BuzzerBeater madness un izslēgšanas spēles, viņš aizvadīja iespaidīgu 37 spēļu sezonu. Daudzi runāja, ka Fridrihs Jekals pamazām kļūst par RAF Jelgava sirdi un dvēseli, līderiem nākot un ejot, bet Jekals paliek uzticīgs klubas, kas viņu draftēja.

    65. BuzzerBeater sezonas sākums neliecināja, ka Fridrihs pametīs RAF Jelgava komandu. Ar labāko metiena precizitāti karjerā un tādu pašu metienu skaitu kā iepriekšējās sezonās, Fridrihs atguva vidēji double-double spēlē. Atlēkušo bumbu mednieka oža viņam piemitusi jau no bērnu kādas, nodrošinot 10 atlēkušās bumbas vidēji spēlē. Retais smīkņāja, ka Jekals savu statistku uzfrišinājis pret mazāk meistarīgiem spēlētājiem, lai vēlākās sarunās iegūtu līgumu par lielāku naudas summu. Šīs runas ātri pieklusa, kad viņa sniegums palika nemainīgs pret dažādiem pretiniekiem, īpaši BuzzerBeater madness turnīros, kad pretim stājās vareni centri no dažādām pasaules malām. "Ar sarežģītām situācījām var tikt galā dažādi, Fridrihs aprada ar situāciju un ar katru nākamo sezonu komandai nesa apbrīnojamu pienesumu situācijā, kad citi būtu salūzuši un izvēlējušies vieglāko ceļu, aiziet" pēdējā intervijā pirms starpsezonas, komandas galvenais treneris cēl Jekalu augstāk par debesīm, netaupot komplimentus. Sezonas pēdējā spēlē, kas bija draudzības spēle pret BK LEC, Jekals uz laukuma pavadīja 48 minūtes.

    Nevienam nezināmu iemeslu dēļ kļuva skaidrs, ka RAF Jelgava rindās Fridriham vairs neatrodas vieta, abām pusēm vienojoties šķirt ceļus. Pēc vienas neizteiksmīgas spēles sezonas ievadā, Jekals nokļuva spēlētāju tirgū. Par viņa pakalpojumiem cīnījās divas komandas, Sniegputeņiem galveno konkurenci uz Jekalu sastādīja brāļu lietuviešu basketbola klubs BC Mėsos Kombinatas, kuriem par laimi neizdevās iecerētais un laikus atkāpās no cīņas par latvieti. Izsolē uzvarot Sniegputeņiem, par Jekala jaunajām mājām kļuva Vidzemes galvaspilsēta Valmiera.

Trofejas