Savā pirmajā komandā Mārtiņš paspēja aizvadīt vienu vienīgu spēli, līdz kluba vadība lēma spēlētāju pārdot. Pirmajā un vienīgajā spēlē BK Redīss rindās, Mārtiņš iekrāja double-double, vien pieklibojot ar metienu precizitāti. Viņu daudzināja kā talantīgu garo spēlētāju, īpaši jaunatnes sistēmā, kurā viņš sevi apliecināja ar sešām spēlēm Latvijas U21 izlasē. Neticami, ka jau pirmajā izslēgšanas spēlē Mārtiņš iespēja sakrāt divcipara skaitli trijos statistikas rādītājos. Pēc 2020. gada 23. maija izslēgšanas spēlēs saplēsa savu kreklu uz pusēm tik viegli, it kā tērptos papīra drānās, tā visai pasaulei parādot savu spēku. Trīspadsmit spēlēs Infernali rindās, tikai nieka desmitā daļa no atlēkušās bumbas pietrūka, lai vidēji tiktu nospēlēts double-double līmenī.

   Nākamajā sezonā tika iepīti ļoti daudz savainojumi, līgā aizvadot nieka deviņas spēles, bet tajās darbojoties efektīvi, sasniedzot vidēji double-double katrā spēlē, kurā uznāca uz parketa. Tikai deviņpadsmit gadu vecumā Mārtiņš uzstādīja karjeras labāko rādītāju atlēkušajās bumbās līgas spēlē, kas saglabājies līdz šodienai. Pirmajā pilnajā sezonā Rumānijas klubā, Mārtiņš varēja sevi saukt par čempionu, izcīnot uzvaru Rumānijas II.1 līgā, tā izcīnot tiesības spēlēt valsts augstākaja līgā.

   Jaunajam censonim pietrūka tikai viena aizvadīta spēle, lai piecdesmit pirmajā BuzzerBeater sezona aizvadītu pilnu sezonu. Šī sezona tika veltīta attīstībai, vidēji spēlē aizvadot nieka sešpadsmit minūtes, kas neļāva Mārtiņam iekrāt cienīgu statistiku. Kā sezonas spilgtāko momentu jāatzīmē kausa izcīņas spēle pret Big Reds, kad Mārtiņš saimniekoja zem groza, savā īpašumā spējot izcīnīt 30 atlēkušās bumbas, kas palīdzēja komandai pārliecinoši iesoļot nākamajā kārtā.

  Līdzīga taktika tika piekopta arī piecdesmit otrajā sezonā, kas kļuva teju par kopiju iepriekšejai, gan nospēlētajās minūtēs, gan gūtajā statistikā, gan treniņprocesā. Pienākot sezonas beigām, pienāca gals arī Mārtiņa un rumāņu Infernali sadarbībai, pārceļoties uz Francijas basetbola klubu Roanne. Darījumā tika iztērēts teju miljons naudiņu, kas jaunajam puisim bija galvu reibinoša summa. Šajā sezonā Mārtiņš piedzīvoja debiju Latvijas U21 izlasē, kopā nospēlējot sešas spēles.

  Piecdesmit trešajā BuzzeBeater sezonā beidzot treneris iekļāva Mārtiņu komandas starta pieciniekā, ļaujot jaunajam latvietim izspēlēties un tieši to viņš arī darīja. Vāca atlēkušās bumbas, guva punktus, diemžēm tas viss mijās ar jaunības kļūdām. Kopēji komandai šī kļuva par veiksmīgu sezonu, gan kausā, gan līgā iespējot vairāk kā no viņiem gaidīja gan fani, gan pretinieki.

  Piecdesmit ceturtā kļuva par pirmo sezonu, kurā Mārtiņš spēja nospēlēt visas divesmit divas līgas spēles, savu pateicību pārvēršot vidēji double-double, gūstot sešpadsmit punktus un desmit atlēkušās bumbas. 

   Piecdesmit piektā BuzzerBeater sezona jāsadala divās daļās, kuras pirmajā nospēlēta Francijā, vienpadsmit spēles savā līmenī, pamazām kļūstot par stabilu vērtību gan aizsardzībā, gan uzbrukumā. Pašlaik pirmo un pēdējo Visu Zvaigžņu spēli Mārtiņš aizvadījis savā pēdējā sezonā Francijas klubā, kas diemžēl viņu neglāba no pārdošanas. Pēc divarpus sezonām Francijā, Mārtiņam nācās pamest franču zemi, lai dotos uz Kipru, lai nospēlētu astoņas spēles Salmon poke rindās. Šajās astoņās spēlēs Mārtiņš kļuva par zvēru, parādot savu potenciālu kā vienam no komandas līderiem, īsajā nogrieznī noteikti sevi piesakot kā līgas vērtīgāko spēlētāju, ja vien nebūtu aizvadījis vien trešdaļu spēļu. Lai arī spēlējis īsu brīdi saules gaismas piepildītajā salā, arī šeit viņš palīdzēja komandai pārcelties līgu augstāk, uzvaro Kipras II.2 līgā.

   Piecdesmit sestajā BuzzerBeater sezona Mārtiņa karjeru izkrāsoja varavīksnes krāsās. Saraustītajā sezonā, visspilgtāk tika spēlēts pirmajā divās spēlēs Kipras salā, diemžēl tālākā sezona neizvērtās tik patīkama. Vispirms viņam nācās no Kipras pārcelties uz BC Ruzlezzz. Par laimi šajā klubā viņš aizvadīja vien divpadsmit spēles. Šīs noteikti nebija tās veiksmīgākās, kas kluba vadībai lika pārvērtēt Mārtiņa lietderību klubā un izlikt spēlētāju pārdošanā. Tas nāca kā svaiga gaisa malks, jo palīdzēja atgriezties Latvijā, Hospitāļu ielas bruģī. Vienā no draudzības spēlē izrādīja savas prasmes gūt punktus, atzīmējoties ar piecdesmit punktiem. Piecās līgas spēlēs spilgti sevi parādīja cīņā par atlēkušajām bumbām, mazāk punktu gūšanā, kur problēmas sagādāja metienu precizitāte.

  Piecdesmit septītajā BuzzerBeater sezonas pirmajā pusē Mārtiņam izdevās aizvadīt savā līmenī, daudz atlēkušo un padsmit punkti ik spēli. Vietējās līgas ietvaros, cīņā pret flaers Mārtiņš paspēja sakrāt divcipara rādītāju trijos statistikas rādītājos. Lieliskais sniegums neglāba latvieti no pārcelšanās pāri okeānam, uz ASV QuarantineAge Mutant Ninja Turtles. Diemžēl sezonas nogrieznis ASV kļuva pagalam neveiksmīgs, vairāk izbaudotAmerikas sniegtās izklaides kā darot savu pamatdarbu basketbola laukumā.

  Nekas daudz nemainījās arī nākamajā sezonā, kur uzbrukumā spēle vedās pārāk saraustīti un epizodiski, savukārt aizsardzībā, kur iznākums atkarīgs vairāk no gribas ne veiksmes, Mārtiņš spēja pienest savu artavu komandas uzvarām.Pārmaiņas pārceļoties uz Ameriku nāca jaunajam censonim par labu, savā pirmajā pilnajā sezonā vienā no līgas spēlēm savākt 26 atlēkušās bumbas. Nedaudz vēlāk, draudzības spēlē iepretim Mārtiņa uzvārdam tika pamanīti trīs statistikas rādītāji ar divcipara skaitļiem.

   Notikumiem bagātajā piecdesmit devītajā BuzzerBeater sezonā, Mārtiņš vispirms veica spēli ar triple-double, palīdzot savai komandai vietējā kausa izcīņā. Nedaudz vēlāk BuzzeBeater madness spēlē spēja izcelties ar divdesmit sešām atlēkušajām bumbām. Amerikāņu komandai pieaugot ievērojamām finansiālām problēmām, Mārtiņš lēma mainīt savu mājvietu. Turpmākās pāris sezonas pārstāvot Brazīlijas basketbola klubu Bauru Brajato Basquete. Jau vienā no pirmajām draudzības spēlēm Mārtiņš parādīja savu varēšanu izcīnīt bumbas zem groziem, atzīmējoties ar divdesmit sešām atlēkušajām bumbām.

   Sešdesmitā sezona pavisam noteikti ir viena no statistiski neveiksmīgākajām Mārtiņa sezonām, kad vidēji netika nopelnīts double-double. Kā attaisnojumu varētu minēt komandas izvēlēto taktiku, taču tādam spēlētājam kā Mārtiņam tas noteikti it vājš mierinājums. 

  Sešdesmit pirmā kļuva par pagaidām otro sezonu, kurā Mārtiņš aizvadīja pilnu regulāro sezonu, diemžēl līdzīgi kā iepriekšējā, latvietis nevar šo saukt par izdevušos, drīzāk spēlējot zem sava vidējā līmeņa.

  Pēdējā pilnā sezona Brazīlijā tika noslēgta uz pozitīvas nots, spējot nokļūt tikai soļa attālumā no kausa. Šī sezona pārvērtās par nīkuļojošāko nogriezni Mārtiņa garajā basketbolista karjerā. Nespējot sevi atrast ne laukumā, ne ārpus tā, viņa rādītāji krita aizvien zemāk, brīžiem brīnoties kāpēc komanda viuņu patura. Šaubas kļuva pamatotas, sešdesmit otrajai BuzzerBeater sezonai kļūstot par pilno pēdējo brazīļu kluba rindās.

  Sezonai tuvojoties beigām, Brazīlijas klubs saprata, ka par uzvaru līgā cīnīties bez brīnumu palīdzības nebūs iespējams, atļaujot vairākiem viesspēlētājiem meklēt jaunas mājvietas. Mārtiņš tādas atrada tepat Latvijā, atgriežoties mājās pēc septiņu sezonu prombūtnes. Sniegputeņi meklēja papildinājumu izslēgšanas spēlēs un talantīgs latviešu garā gala spēlētājs atbilda visiem kritērijiem, kādus izvirzīja kluba vadība. Līgums noslēgts līdz sezonas beigām ar iespējām to pagarināt uz nākošo sezonu, ja vien sasniegsim saulaino virslīgu.

   Atnāca, paspēlēja un uzvarēja, tieši šādi varētu raksturot Mārtiņa laiku Sniegputeņos. Tikai divas spēles regulārajā sezonā, lai aprastu ar jaunajiem komandas biedriem un situāciju kādā atrodas komanda. Tās nebija pašas pārliecinošākās spēles Mārtiņa izpildījumā, kas lika treneriem padomāt pirms Mikulana uzvārdu ievietot starp tiem, kas iziet sākumsastāvā. Stabilitātes trūkums liedza viņam iespēju finālspēlēs kļūt par vienu no pieciem Sniegputeņiem, kas uzsāk spēli no pirmās minūtes. Tas viņam netraucēja parādīt ciešamu sniegumu un palīdzēt izcīnīt mūsu komandai otro, karjerā trešo čempiona titulu.

   Pēdējo septiņu BuzzerBeater sezonu laikā, sešdesmit ceturtā bija Mārtiņa statistiski veiksmīgākā. Tā palīdzēja viņam nostiprināties kā stabilam spēkam zem groza, kurš nepaveiks brīnumdarbus, taču neatstās vienaldzīgus. Lielisks uzbrukuma spēlē tiešā groza tuvumā, visaugstākajā līmenī pretinieka grozu apdraudot ar 60% precizitāti, kas kļuvis par trešo labāko rādītāju karjerā. Divdesmit līgas spēļu laikā Sniegputeņu labā vidēji guva 17 punktus un gandrīz 10 atlēkušās bumbas, gūtos skaitļus teju atgriežot jaunības dienas līmenī, kad rībināja ASV un Brazīlijas groza stīpas. "Žēl, ka mums neizdevās nosargāt vietu Virslīgā, taču darīšu visu, ko vajadzēs, lai mēs tur reiz atkal nokļūtu" pirmie vārdi pēc pēdējās spēles Virslīgā, kad jau kļuva skaidrs, ka būs jāspēlē pakāpienu zemāk, izklausījās kaujinieciskā tonī. Neviens nevar teikt, ka Mikulans necentās Valmieras kluba labā, viņa kreklā visticamāk bija vairāk sviedru kā jebkurā citā, taču ir jāatzīst, ka šoreiz pievīle ne spēlētāji, bet treneru un menedžera meistarība un pieredze, jeb tās neesamība. Gan Sniegputeņi, gan Mikulans ir apņēmības pilni sadarbību turpināt arī nākamajā sezonā, kas jau būs jāaizvada vienā no Latvijas II līgām.

     65. BuzzerBeater sezona tika iesākta kā Edvīna Zimacka aizstājējam, spēli uzsākot no rezervistu soliņa. Tik pieredzējušam spēlētājam kāds ir Martiņš Mikulns tas nebija un nekad nevarēja būt viegls uzdevums. Latvietim vajadzēja sev pārkāpt pāri, lai aprastu ar jauno lomu un ievērojami samazināto lomu laukumā.  Savas spilgtākās spēles Martiņš aizvadīja kausa izcīņās, trīs aizvadītajās cīņās gūstot vismaz 20 punktus katrā un izcīnīja vismaz 10 atlēkušās bumbas, parādot kripatiņu no tā Mārtiņa, ko bijām pieraduši redzēt viņam ierodoties Valmierā. 29 līgas spēļu karjeras nogrieznis Sniegputeņu komandā beidzās ar rūgtuma piegaršu, to saldināt varētu franču kulinārija, to Martiņš nu varēs baudīt katru vakaru, pārceļoties uz Francijas IV līgas basketbola klubu FC Dialga.

šajā sezonā piespieda latvieti meklēt vienpadsmito klubu karjerā. Karjeras nogriezni Latvijā Mārtiņš var vērtēt kā ieguvumu, darba vieta ne tikai atradās dzimtenē, bet arī vēlreiz tika uzspēlēts virslīgā un izcīnīts Latvijas II.2 čempiona tituls, kas viņam jau ir  trešais čempiona tituls karjerā. Dēļ pēdējā nogriežņa līdzjūtēju atmiņā Martiņš nepaliks kā dominējošs spēks zem groza, kādam tomēr viņam vajadzēja būt, taču "55" numura īpašnieks vienmēr būs spēlētājs, kurš palīdzēja izcīnīt līdz šim nozīmīgāko trofeju Valmieras komandas īsajā vēsturē.

Trofejas