Gundars Rode basketbolista karjeru uzsāka vispiemērotākajā brīdī, lai kļūtu par vienu vēsturiski labākajiem Sniegputeņu spēlētājiem. Ticis iegādāts deviņpadsmit gadus jauns, tikko kā draftēts, Gundars varēja katru spēli iesākt pamatsastāvā, kas tagad jaunajiem Sniegputeņiem ir liegts. Savā pirmajā, 57. BuzzerBeater sezonā līgas spēlē laukumā neizgāja tikai vienā spēlē, kad tika pietaupīts kausa izcīņas nākamajai kārtai. Jaunais censonis kļuva par komandas otro opciju uzbrukumā, kopumā sezonā spēlē vidēji gūstot nedaudz vairāk kā 13 punktus. Tikai deviņpadsmit gados puisis kļuva par atslēgas spēlētāju komandai, kura iekļūst izslēgšanas spēlēs un aizspēlējas līdz 64 labākajām kausa izcīņas komandām. Daži teiks, ka Sniegputeņi savā pirmajā sezonā piedzīvoja lielu veiksmi, un par to savs sakāmais ir pašam Gundaram "Veiksme ir sporta sastāvdaļa, palaist uz grozu bumbu tā, kā tev patika ir meistarība, bet tas, kas ar to notiek lidojuma laikā ir veiksme. Desmitiem reižu, pēc maniem metieniem, tā nodevīgi izripojusi no stīpas, mēs saņēmām spēcīgus pretiniekus BuzzerBeater madness divi spēlētāji mocījās ar potīti, bet to daži atsakās redzēt, bet ierauga, ka kausa izcīņā ilgi vairījāmies no spēcīgākajiem pretiniekiem. Tas ir neticami, cik skaudība par citu panākumiem aizmiglo acis, lai saredzētu pa kādu ceļu veiksminieks nokļuvis pie mērķa."

    Skatītāji pamazām iemīlēja mazo rakari, kurš savas prasmes pilnveidoja ne tikai uzbrukumā, bet arī aizsardzībā. Gundars nekautrējās segt pretinieka labākos ārēja gala spēlētājus, dzenot izmisumā ne tikai pretspēlētāju, bet arī pretinieku trenerus. Noejot labākajam pretinieka ārējās līnijas spēlētājam, viņš uzsauca "kurš ir nākamais labākais?" Spēlējot jaunatnes sistēmās, treneri visbiežāk uzbrukumā ļāva spēlēt tiem, kuri sviedrus lēja aizsardzībā. Ar šādu motivāciju Rode devās uz priekšu arī pieaugušo spēlē, nesaudzīgā rīcība savā laukuma pusē, viņam pelnīja vairākas pārķertās bumbas spēlē, sezonai beidzoties viņš apstājās pie 1,9 pārķertajām bumbām. Puisim esot vien divdesmit gadus jaunam, kluba menedžerim kļuva skaidrs, ka Rode būs franšīzes spēlētājs un katra viņa iegriba būs jāapmiera ar dubultu devu, jo palaist basketbola dimantu būtu nepiedodama rīcība.

   Piecdesmit devītā BuzzerBeater sezona sāka parādīt Gundara patiesās spējas. Kļūstot par līgas piekto rezultatīvāko spēlētāju ar 24,7 vidēji gūtajiem punktiem, viņš atkal ieveda komandu izslēgšanas spēlēs. Rodem piederēja pirmā vijole uzbrukumā, joprojām arī krampējot labāko pretinieka spēlētāju aizsardzībā. Viņš nepazina nogurumu, pēc spēlēm bieži vēl dodoties izbraucienos ar riteņiem vai pavadot laiku kopā ar draugiem, pie Gaujas spēlējot voljebolu. Uzlabojās komandas sniegums, spēlējot starptautiskās starptautiskajos turnīros. Tajos Gundaram patika tēlot jaunu nevainīgu puisi, līdz pretinieki pamana uz rezultāta tablo, iepretim "1" numuram gūto punktu ailīti. Tajā brīdī iestājas šoks, ko vislabāk raksturo Honkongas komandas yannga galvenā trenera vārdi "tu redzi potenciālu U21 izlases spēlētāju, skraida apkārt kā mazs puika, kurš tikko izkāpis no mammas Vojager, bet tad viss mainās. Viens mirklis un viņš tevi satriec lupatās, bez sirdsapziņas pārmetumiem Rode kā lode nogalina tavu spēli." Lode gan neglāba Sniegputeņus izslēgšanas spēļu pirmajā kārtā pret RedSpeed Lotus. "Pretinieki skrēja ātrāk, leca tālāk un augstāk, iespējams arī vēlējās uzvarēt vairāk kā mēs" Rode tālu nemeklēja vainīgos neveiksmē, ātri izkrist no līgas turnīra. Viņam droši palīdzēja atmiņā labi saglabājušās trīs spēles Latvijas U21 izlases sastāvā, kļūstot par pirmo Sniegputeņu spēlētāju, kurš izpelnījies šādu godu. "Daži sapņo par mazām lietām, citi par lielām, daži dzīvē sasniedz mazāk kā citi, nezinu, vai šeit ir kāda sakritība, tikai saku, ka tā ir" Gundara Rodes sajūsma par karjeras pavērsieniem nebija iespējams noslēpt.

   Sešdesmitās sezonā individuāli Gundaram kļuva par izlaušanās sezonu, apliecinot savu līdera statusu katru reizi, kad spēra kāju uz parketa. Jau pašā sezonas sākumā privātā līgas spēlē guva 51 punktu, uzdodot toni visai atlikušajai sezonas daļai. Līgas spēlēs vidēji gūdams 25,3 punktus, kļuva par ceturto rezultatīvāko spēlētāju līgā. Lielu daļu savu punktu viņš guva no tālās distances, atbrīvojoties ar ieskrējieniem vai nepamanītam aizlavoties no pretspēlētāja vērīgās acs. Laimīgos sezonas mirkļus tas papildināja ar dalību zvaigžņu spēlē un uzaicinājumu trīs punktu metienu konkursā. Ja zvaigžņu spēlē, kopā ar Lielā astotnieka labākajiem spēlētājiem tika piedzīvots zaudējums, tad trīs punktu metienu konkursā, tiesa ne bez veiksmes palīdzības, tika svinēta uzvara "tā nav MVP, čempiona vai kausa trofeja, bet tāpat uzvarēt ir patīkami, nesakiet nevienam, bet pret šiem puišiem pēc uzvaras dzītos pat riču rača spēlē" patīkami draudzīgā gaisotnē Gundars jutās kā zivs ūdenī arī brīžos, kad līdzās stāv ievērojami pieredzējušāki un sasniegumiem bagātāki vīri. Vēl vienu sezonu iekļuvuši izslēgšanas spēlēs, Gundars kopā ar komandu stājās pretim Brīvzemnieku komandai. Lai arī mājas spēļu priekšrocības piederēja Sniegputeņiem, bukmeikeri par cīņas favorīti nosauca Brīvzemniekus. Zināmā mērā to apzinājās jebkurš Valmieras Ziemas pils arēnā sēdošais. Aizraujošā spēlē, kur svaru kausi varēja nosvērties par labu gan vienas, gan otras komandas pusē, virsroku tomēr ņēma pretinieki. Arī šajā spēlē Gundars rādīja augstāko meistarības paraugstundu, esot komandas uzbrukuma līderim, gan gādājot, lai pretspēlētājs grozam garām aizmet 14 no 18 metieniem. "Jūtu savos kaulos, ka drīz tas nāks, drīz mēs sasniegsim to, ko vēlas gan komanda, gan fani un mūsu pretinieki, jo kuram gan patīk zaudēt man" Rode nosmēja pazūdot aiz intervijas telpas aizkariem.

    Kaujinieciski noskaņots Rode arī sešdesmit pirmajā sezonā sevi dzina uz priekšu, aiz sevi velkot Sniegputeņu komandu. Šajā sezonā viņam tika pieaicināti prasmīgāki palīgi un savu labāko sezonu Sniegputeņu rindās aizvadīja Laimdots Cauns, kuram beigu spurtā izdevās gāzt Gundaru no iesildītā rezultativitātes troņa. Abiem latviešiem veselīgā konkurencē sacenšoties par labākā komandas spēlētāja godu, izdevās komandai atvest piecpadsmit uzvaras BuzzerBeater madness turnīrā gūt četras uzvaras un kausā aizstiepties līdz labākajām 256 komandām. Pienākot izslēgšanas spēlēm, sāncensība bija atņēmusi pārāk daudz spēka un emociju, izsķīrošajā spēlē abiem esot vājām ēnām no tā, ko fani redzēja regulārās sezonas gaitā. Pēc izslēgšanas spēles pirmās kārtas, Gundars laukumu pameta ar nodurtu galvu, uz žurnālistu jautājumiem atbildot īsāk un negribīgāk kā Ledus vīrs F-1 intervijās. Par obligāto interviju pāragru pamešanu Gundaru neviens nesodīja, visi saprata basketbolista sāpi, ļaujot viņam atjaunoties un nākamajā sezonā, jau izsalkušākam pēc uzvarām atgriezties uz parketa. Nelīdzēja arī žurnālistu vērtīgākā spēlētāja balsojums, kurā tika minēts Gundara vārds, jo lielāku atzinību guva jaunais saspēles vadītājs Egons Cakmans. Neviens vēl nav atbildējis uz jautājumu, vai tobrīd Gundars izjuta sava komandas līdera statusa apdraudēšanu.

    Visi izciestie upuri vainagojās panākumiem, 62. sezona jeb sestā Gundara Rodes sezona kā profesionālam spēlētājam kļuva Sniegputeņu vēsturē kā pirmā, kurā tika kaklā kārtas augstākā kaluma medaļas par uzvaru III līgā. Pa ceļam gūts pietiekams fanu atbalsts, lai Gundars spēlētu savā trešajā visu zvaigžņu spēlē, ar lielisku precizitāti vidēji sezonā tika gūti gandrīz divdesmit punktu. To samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo sezonu, skaidrojams ar prasmīgu, uzvarēt gribošu, palīgu atrašanos blakus, ceļā uz uzvaru. Sniegputeņu fani 62. sezonā bija ļoti aktīvi, balsojot par savējiem zvaigžņu spēles balsojumā. Četri baltie lāči iekļuva 62. sezonas Latvijas III.3 līgas visu zvaigžņu spēlē. Šī kļuva par otro reizi, kad četri mūsu komandas basketbolisti iekļuvuši vienā zvaigžņu spēles izrādē. Gundars Rode, kopā ar citu Sniegputeņu leģendu Yakut Durulcu, ir vienīgie, kuri to iespēja abās minētajos gadījumos. Šosezon Gundars rādīja piemēru saviem kolēģiem kādam jābūt līderim un komandas kapteinim. Kļūstot par Sniegputeņu rezultatīvāko spēlētāju, viņš līdztekus rādīja brīnumus aizsardzībā, vienmēr uzņemoties segt pretinieka labākos mazos spēlētājus, tā nostiprinot slavu kā vienam no nepiekāpīgākajiem spēlētājiem abos laukuma galos. Finālsērijas divas spēles starmešu gaismās nokļuva Gundars, ar daudziem spožiem momentiem gan pie sava, gan pie pretinieka groza. Dažbrīd likās, ka viņš visu sezonu taupījies, lai labāko sevis versiju parādītu tieši izslēgšanas spēlēs, jo īpaši cīņā par titulu pret Piensūcējiem. Pirmā finālspēle Gundars raidīja bumbu grozā no situācijām, kurās citi nedomātu pat par metienu, taču Rode to darīja ar neticami augstu precizitāti. Metienos no distances garām neaizmetot nevienu no četriem raidījumiem. Pirms otrās spēles faniem, žurnālistiem un vienkāršiem dīvāna ekspertiem šķita, ka jaunajam censonim galva lidinās pa mākoņiem "pirmā spēle parādīja, ka esam cita līmeņa komanda, nedomāju, ka būs jelkādi sarežģījumi arī šodiem", citējot Sniegputeņu līderi vien pāris stundas pirms otrās sērijas spēles. Piensūcēji saņēmās un rādīja atzīstamu sniegumu, pirms pēdējās ceturtdaļas rezultātam uz tablo vēstot vienādu rezultātu. Rodem un pārējiem Sniegputeņiem nācās pielikt milzīgas pūles, lai skanot spēles beigu svilpei rezultāts vēstītu par labu Valmieras komandai. Pirmā čempiona titula kausu ar zaļo lentīti rokās turēja tieši Gundars Rode, viņa smagais darbs un neatlaidība palīdzēja Sniegputeņiem sarīkot pilsētā neaizmirstamus svētkus.

     Kopumā ļoti viduvēja sezona no mūsu ilggadējā līdera. Uzticot līdera grožus visiem atbraukušajiem viesspēlētājiem, Gundars šo lomu pildīja tikai atsevišķās epizodēs, kad nevienam citam spēle nevedās. Īpaši spilgta izrādījās pirmā kārta izslēgšanas spēlēs, kur ar 37 punktiem, viņš teju vienpersoniski spēja komandu ievest nākamajā kārtā. Tā  kļuva par viņa rezultatīvāko spēli sezonā, īstajā brīdī parādot savu aukstasinību, palīdzot uz Valmieru atvest otro čempiona titulu divu sezonu laikā. Finālsērija izskatījās pēc regulārās sezonas turpinājuma, spēlei nevedoties, kā vajadzētu, pieslēdzās Gundars, izdarīja pāris precīzus metienus īstajā brīdī un spēles pavedienu atkal nodeva pieredzējušākiem vīriem. Varbūt tieši tāpēc viņi vispirms kausu iedeva komandas kapteinim, kurš gan mirkli vēlāk, uzņemot kopīgo čempionu fotogrāfiju, to ievietoja Durulcas klēpī, vīram, kurš Sniegputeņus uzaudzinājis kopš bērnu kājas un nākamajā sezonā pametīs komandu (vēlāk izrādījās, ka Durulca vēl pēdējo reizi uzkāps uz basketbola parketa, aizvadot pirmo regulārās sezonas spēli virslīgā un tad kāra sporta apavus uz nagliņas). 

    Latvijas BuzzerBeater augstākajā sabiedrībā Gundaram klājās vieglāk, starp jaunajiem komandas biedriem harmoniskāk spējot atrast savu vietu. Tas palīdzēja biežāk sevi piedāvāt uzbrukuma noslēdzošajā fāzē, grozā raidot par pusotru bumbu spēlē vairāk kā iepriekšējā sezonā. Lielākais punktu birums nāca cīņā pret citu Valmieras klubu SK Valmiera, atgriežoties pēc savainojuma, pārsteidza pretinieku komandu ar 41 gūtu punktu ar nieka 26 metienu palīdzību. Sezonas noslēdzošajā spēlē pret Alfa One, Gundars uzstādīja savu karjeras rekordu vienā spēlē nospēlēto minūšu ailītē, vienā vakarā uz basketbola parketa pavadot 52 minūtes. Pašaizliedzības paraugstundā viņa ķermenis trīcēja no pārslodzes, bet pat tad viņš neatteica autogrāfu jaunākajiem Sniegputeņu atbalstītājiem. "Neveiksmes nav tikai viena spēlētāja vaina, visas sezonas laikā neveicās visai komandai, tik daudz nepareizi pieņemti lēmumi, kļūdas gan no spēlētāju, gan treneru, gan vadības puses, viss sakrājās un diemžēl zaudējām vietu, kuru ar sviedriem izcīnījām pagājušajā sezonā. Vai notikusi liela nelaime? nekādā gadījumā, virslīgas durvis mums aizslēgtas būs nākamajā sezonā, visa sešdesmit piektā BuzzerBeater sezona mums priekšā, lai tās atslēgtu un atgrieztos līmenī, kurā mums ir jāspēlē." Pēc kapteiņa cienīgās uzrunas, viņš saņēma fanu aplausus, mazliet nosodošu kluba vadības skatienu, treneru urkšķēšanu un komandas biedru apausus. Komandas līderis neformālās sarunās aicināja kluba vadību darīt visu, lai komanda atgrieztos virslīgā, citādi viņa palikšana komandā var būt zem jautājuma zīmes. Šīs baumas satrauca līdzjūtējus, īpaši pēc vairāku līderu pārdošanas uzreiz pēc pēdējās sezonas spēles noslēdzošās finālsvilpes. Starpsezonā Gundars dosies atpūsties tālu prom no Latvijas, lai atgriežoties mājās, visas domas varētu veltīt uzvarai II līgā.

    Sešdesmit piekto sezona Gundars Rode atcerēsies ar dalītām sajūtām. Vispirms komandas sasniegtais jeb nesasniegtais, nevienas uzvaras visas sezonas garuma ir rādītājs, ko labāk paslaucīt zem tepiķa un iespējami ātrāk aizmirst. Pavisam citādāk ir ar individuālajiem sasniegumiem, kas noteikti tādam spēlētājam kā Gundaram Rodem nav mazsvarīgi. Vispirms pieminēšanas vērta ir spēle pret Gulētājiem, kurā Gundars zem groza izcīnīja 9 atlēkušās bumbas, kas kļuvis par viņa jaunu personīgo rekordu vienas spēles ietvaros. Viņš nekad nav izcēlies ar cīņu par bumbām, to atstājot garajiem spēlētājiem, arī dalīšanās ar bumbu viņam nenotiek tik raiti kā vēlētos treneri, šajā sezonā vidējiem rādītājiem pietuvojoties zemākajiem karjeras laikā. Toties punktu gūšanā Gundaram ir talants, kādu redzējuši tikai retais. Viņa spējas oranžo gumijas bumbu izkrist cauri tīkliņam ir reti redzams basketbola laukumā. Pēdējā spēlē pret Miskastniekiem, Gundars pretinieku grozā sabēra 50 punktus, uzstādot ne tikai jaunu personīgo rekordu vienā spēlē gūto punktu skaitā, bet arī labojot paša piederošo rekordu. Ar šo vienu spēli un superrezultativitāti pietika, lai viņš arī kļūtu par labāko līgas punktu guvēju.

     Nav noslēpums, ka Gundars ir ļoti neapmierināts ar komandas darbībām šajā sezonā, atdodot tik daudz spēļu, lai iegūtu pirmo drafta numuru, tačupamest komandu Rode noteikti nevēlēsies. Fani cer, ka basketbolists un kluba vadība atradīs kopsaucēju un nākamajā sezonā Sniegputeņi cīnīsies par iespēju atgriezties Latvijas II līgā, lai pēc tam atkal cīnītos par visaugstākajiem mērķiem.

Trofejas