Jau tiekot draftēts, Skaliņam tika paziņots, ka ar viņu nesaistās Sniegputeņu nākotne, iespējas tiks dotas draudzības spēlēs, kausa spēlēs, bet līgas spēlēs vien epizodiskas lomas. 60. sezonas četrpadsmit spēlēs viņa pēcpuse tika piecelta no rezervistu soliņa tikai, lai dotu līderiem atpūtas brīžus. Bieži viņa spēles laiku varēja aprakstīt, izmantojot vienu ciparu, kamēr maznozīmīgākās spēlēs tas bija pietiekams, lai parādītu savā repertuārā esošās prasmes. Pret vājākiem pretiniekiem tās izskatījās iespaidīgi, Didzim spējot gan gūt punktus, gan izcīnīt atlēkušās bumbas, gan iedot pa lieliskai piespēlei. Kā debitantam pirmā sezona noteikti Didzim būtu jāatzīmē ar pluss zīmi.

   Otrajā sezonā Didzis Skaliņš tika izmantots kā pilntiesīgs rezervists ar kuru rēķināties grūtos brīžos, kad līderiem pienācis vājuma brīdis vai piemeklējusi piezīmju problēma. Šī sezona līdz šim bijusi vienīgā, kad treneris Didzi sūtījis laukumā visas divdesmit divas līgas spēles. Papildus prieku sagādāja fakts, ka 61. sezonā reti viņa spēles laiks nokrita zem desmit minūtēm, līdz ar to visi statistikas rādītāji kā uz bruvju mājiena uzleca augstāk par koka galotnēm. Līgas spēlē pret Skaistkalni pienāca brīdi, ko gan līdzjūtēji, gan pats Skaliņa jaunskungs gaidīja jau sen, trijos statistikas rādītājos sasniegts divciparu skaitlis. Pēc šī vakara Skaliņam bija grūti izteikties, bet žurnālisti saklausīja paŗis vārdu "'Dēļ šādiem vakariem mēs izejam uz parketa".

   Jau trešajā Skaliņa sezonā BuzzerBeater līgā, kopā ar pārējiem Sniegputeņiem tika izcīnīts čempiona tituls. Čempiontitula sezonā puiša loma nokritās tik zemu kā vēl nekad karjerā. Didzis spēja vien gūt mazāk kā četrus punktus vidēji spēlē pat ar ļoti augstvērtīgu metienu precizitāti. Līdzīgi kā iepriekšējās sezonās, viņa pļaujas laiks ir draudzības spēles, vienā no tām, cīņā pret BC Wice, tika gūts vēl viens, karjerā jau otrais, triple-double. Saprotams, ka nekas no sezonā piedzīvotā, gan prieki, gan sāpīgas individuālās un komandas neveiksmes netika atsauktas atmiņā, kad pēc otrās finālspēles laukuma vidū, kopā ar pārējiem komandas biedriem pacēla čempiona kausu.

   Lai arī jaunās sezonas ievadā Latvijas II.2 līgā Sniegputeņiem iesākās ar paŗis pārliecinošiem panākumiem, pateicoties kuriem Didzis tika laukumā, viņa sezonu nevarētu uzskatīt par izdevušos. Nobīdīts uz tālāko rezervistu soliņa galu, Didzis laukumā tiek tikai brīžos, kad spēle iegājusi mierīgā gultnē. Situāciju uzlaboja 7. decembra vakars, kad kārtējā kausa spēlē Skaliņš kļuva par spēles galveno varoni, savā īpašumā iegūstot trešo triple-double karjerā.

   63. BuzzerBeater sezona kļuva par otro, kurā Didzim Skaliņam izdevās virs galvas celt čempiona kausu. Pašam regulārajā sezonā izdevās uz laukuma pabūt astoņpadsmit spēlēs, kurās vidēji guva gandrīz punktu. Daudz veiksmīgāk tika aizvadīti kausa izcīņas spēles, divās no tām atzīmējoties ar triple-double. Tieši šis Didzim palīdzējis tikt pāri visādi citādi personiski neveiksmīgajai karjeras sezonai. Diemžēl nākamā tiks aizvadīta virslīgā, kur ivarētu būt vēl grūtāk sasniegt tos rādītājus, kuri litku Skaliņam pasmaidīt.

   Visiem gadās aizvadīt vāju sezonu, tādas bijušas tādām Sniegputeņu leģendām kā Yakut Durulca un Gundars Rode, tagad šim sarakstam pievienojas arī Didzis Skaliņš. Virslīgas sezonā uz basketbola laukuma treneri sūtījuši astoņpadsmit spēlēs, vidēji tur pavadot septiņas minūtes, bet to laikā nespēja gūt pat punktu spēlē. Didža nokārtā galva bieži nozīmēja ne tikai zaudējumu spēlē, bet arī vilšanos paša sniegumā. Vienīgais gaismas stariņš tik bēdīgajā sezonā parādījās Nacionālā kausa izcīņas spēlē pret Siāmas zilīšiem, 21. marta vakarā iekŗajot iespaidīgu triple-double ar 25 atlēkušajām bumbām. Šī kļuva par ceturto sezonu pēc kārtas, kurā Didzis spēja sasniegt divciparu skaitli vismaz trijos statistikas rādītājos. "Es spēlēju slikti, mani komandas biedri spēlēja slikti, nedrīkst teikt, ka spēlējām bez atdeves un bez uguntiņas acīs, jo tā noteikti nebija, šeit ir virslīga, tā spēlēt būtu necieņa pret sevi, komandas biedriem, treneri, faniem un pretiniekiem, taču ja neizdodas oranžo dabūt cauri stīpai, tad nevari gaidīt uzvaras" Skaliņš izteicās tieši jau sezonas beigu nogrieznī, kad pamazām tapa skaidrs bēdīgās sezonas iznākums.

   Sešdesmit piektajā sezonā piedalījies 17 līgās spēlēs, kas ir daudz vairāk kā varēja gaidīt sezonas ievadā. Skaliņš ir viens no spēlētājiem,  kuri ieguva no Sniegputeņi sliktās performances sezonai iesākoties, liekot mainīt komandas mērķus. Aizvadīto spēļu skaits Didzim ir iespaidīgs, ja ņem vērā prasmes un līgu, kurā Sniegputeņi aizvadīja aizgājušo sezonu, taču individuālā statistika cēsniekam ir pieticīga, galvenokārt dēļ maz aizvadītajām minūtēm, vien 4,1 vidēji spēlē. Kopumā, visus turnīrus saskaitot kopā, tikai četrās spēlēs treneris viņam uzticēja laukumā atrasties ilgāk kā četras minūtes, kas noteikti nav tas uz ko Sniegputeņu veterāns cerēja pat esot vienam no tālākajiem rezervistiem. Viņa loma "soliņa sildītājs" tik jaunam spēlētājam, kāds ir Didzis nav piemērota, diemžēl neizskatās, ka nākamajā sezonā kaut kas varētu mainīties. Saglabājoties esošajiem spēlētājiem, bet mērķim atgriezties Latvijas II līgā, Didža liktenis jaunajā sezonā ļoti iespējams būs līdzīgs, kāds tas bijis pēdējos pāris mēnešus.

Trofejas