Ainārs savus pirmos soļus basketbolā spēra jau uzsākot skolas gaitas. Pirms tās, tēvs mājās izstādīja rotaļu grozu un dēlu virzīja uz paša nesasniegtu sapni.

    Sēžot pie svinīgā galda drafta vakarā, asarās izirka visa Smilškalna ģimene, kuras sastāvā bez tēva un dēla sēdēja vēl māte un divas māsas. Viņas ir lielākās brāļa fanes, bieži atrodoties pirmajās skatītāju rindās.

    Visu savu karjeru uz krekla valkājis devīto nummuru, par godu franču saspēles vadītājam.

    Sniegputeņos Ainārs nospēlēja vienu spilgtu sezonu, iespējams, labāā sezona kluba vēsturē līdz šim. Spēlēja vieglā uzbrucēja pozīcijā, kopā ar Rodi un Honkonenu dzenot izmisumā pretinieku aizsardzību.

   "Šī ir labākā komanda, kurā esmu spēlējis. Tik viegls un reizē jautrs kopdarbs man nekad agrāk mav bijis, tik ātra basketbola sastāvdaļa vēl nebiju bijis" tik sajūsminātu basketbolistu komandas treneris savā karjerā neatceras saticis. Ārpus basketbola laukuma, Ainārs bija skaļākais un muzikālākais Sniegputeņu komandas dalībnieks.

  Netrūka daudz, lai Ainārs nokļūtu dzismu un deju svētkos pārstāvot Valmieras kori, taču pārdošanas process un basketbolista karjera iztraucēja piedalīties šajā skaistajā pasākumā.

    Nu jau Ainārs kāris kedas uz nagliņas un pavada laiku kopā ar ģimeni, tērējot karjeras laikā nopelnīto naudiņu. Usmas ezera piekrastē uzcēlis ģimenes pavardu, Smilškalnu ģimene nu izbauda pelnīto atpūtu.