Pirmā BuzzerBeater  sezona BK Jelgava Hill vienībā Henrihs atceras nelabprāt, visbiežāk mainot sarunas tematu. Strupajās interviju atbildēs noprotams, ka pilnīga saskaņa ar komandas treneri un vadību nav bijusi. Tas redzams arī uz laukuma pavadītajā laikā, pa visu sezonu aizvadot tikai deviņas spēles, no kurām tikai vienā nospēlēja vairāk kā piecas minūtes. Vairumā spēļu viņš tika sūtīts vien uz pēdējām sekundēm, nepaspējot pat izdarīt metienu uz groza pusi. Jau tas Sniegputeņu acīs bija nonācis jauneklis ar ļoti augsto potenciālu, taču diemžēl tolaik komandā neatradās vieta, lai Jelgavas vienībai izteiktu piedāvājumu par talantīgo jaunekli.

    Par nožēlu Henriham, nekas daudz nemainījās arī nākamajā sezonā, kaut uz laukuma tika daudz vairāk spēlēs, dažās no tām nospēlējot pat vairāk kā desmit minūtes. Visas sezonas laikā līgas spēlēs tika izdarīti nieka septiņi metieni, divi no tiem tālmetieni. Vidējais spēles laiks pārsniedza mata tiesu divas minūtes, kas neapmierināja ne Henrihu, ne viņa aģentu. Gan komanda, gan spēlētājs panāca vienošanos par kluba pamešanu sezonas beigās.

   Jau pirmajā sezonā Sniegputeņu rindās Henrihs nospēlēja vairāk kā līdzšinējā karjerā kopā. Līgā tika aizvadītas visas divdesmit divas spēles, ar solīdu precizitāti gūti vairāk kā astoņi punkti vidēji spēlē. Papildus viņš piedalījās visās pārbaudes spēlēs, BuzzerBeater madness un privātās līgas spēlēs, kā ķirsīti uz tortes noliekot izslēgšanas spēli. Ceturtdaļfināla spēlē treneris Vinkalnam uzticēja 14 minūtes spēles laika, kurā viņš parādīja vispusīgu (2+5+5) sniegumu.

   Pasaka turpinājās arī nākamajā sezonā, palielinoties vidējam spēles laikam, sakarā ar kausa izcīņu un minūšu menedžmentu, viņš pilnas sezonas vietā nospēlēja 20 spēles. Vēljoprojām grozam uzbrūkot ar teicamu precizitāti, Henrihs saglabāja trenera uzticību, saņemot aizvien vairāk iespējas sevi pierādīt. Līgas spēlē pret LDreamTeam viņš prata pat iekrāt statistiku, ko visi dēvējam par triple-double, kļūstot par to saujiņu spēlētāju, kuriem izdevies viens no basketbola trikiem.

   Saprotams, ka čempiontitula sezonā Henriha loma komandā mazinājās. Sniegputeņos ierodoties aizvien vairāk augstas kvalitātes spēlētājiem, Vinkalns tika nobīdīts pavisam zemu rotācijas piramīdā. Tiesa tas netraucēja līgas cīņā pret Factor Kalsnavas sasniegt karjeras otru triple-double. Nedaudz vēlāk viņš spēja labot savu karjeras punktu rekordu līgas spēlē, latiņu paceļot līdz 29 punktiem.

    Pavisam slikta rādās 63. sezona, Vinkalnam nosēžoties līdzās Didzim Skaliņam, tiekot izņemtam no stabilas rotācijas, spēlēt tiekot vien brīžos, kad spēles liktenis izšķirts. Pirmajās divās spēlēs spēles laiks tikai nedaudz pārsniedz Jelgavā piedzīvoto, bet sezonas beigās tika piedzīvota tieši tāda pati rezultativitāte kā Jelgavas laikos. Henrihs laukumā devās tikai desmit regularās sezonas spēlēs, vien brīžos, kad viss jau ticis izšķirts un vajag aizvadīt spēli līdz galam, netraumējot līderus. Toties viņš uz laukuma tika izlaists visās pārbaudes un kausa izcīņas spēlēs, kur parādīja, varbūt statistikā ne to kvalitatīvāko sniegumu, bet atdevē kā iedvesmot jauno censoņus viņš pārspēja ikvienu. Diemžēl nākamā sezonā, kas tiks aizvadīta vēl vienu pakāpienu augstāk jeb virslīgā, Henriha ieguldījums un iespējas varētu būt vēl mazākas.

  Sešdesmit ceturtā sezona jeb Sniegputeņu līdzjūtējiem vairāk pazīstama kā virslīgas sezona, treneris nedeva Vinkalnam izpausties kā ro vēlētos pats spēlētājs. Tikai septiņas spēles, no kurām vairumā uz laukuma tika pavadītas pāris minūtes. Pārsteidzoši, ka īsajos laika nogriežņos viņš vidēji guva vairāk punktus kā sezonu iepriekš, kur cīnījās Latvija II līgā, ar vājākiem, bet, iespējams, motivētākiem pretiniekiem. "Žēl komandas, mēs esam pelnījuši spēlēt stiprāko sabiedrībā, bet dažādas apstākļu sakritības un neveiksmes mums atkal liek cīnīties par iespēju būt tur, kur mums jābūt" Vīnkalns solīja izliet spaiņiem sviedru, lai Sniegputeņi atkal spēlētu virslīgā un būt ar Valmieras komandu kamēr vien vadība uzskatīs viņa spēles līmeni par atbilstošu komandas ambīcijām.

    Sešdesmit piektā sezona Sniegputeņiem atmiņā paliks ar saldsērīgu noskaņu, kas lielā mērā ietekmē arī spēlētāju sniegumu uz laukuma. Īpaši tas attiecas uz tiem, kuru minūtes parasti tiek ierobežotas, ja komanda cīnās par čempiontitulu. Sezonai iesākoties, Vinkalnam nācās spēles noskatīties, sēžot uz rezervistu soliņa, kā Zimackis rāda savu karjeras labāko basketbolu, kā zilibaltie spēli no spēles tiek pazemoti un iznīcināti. Smiltenietis uz parketa izgāja tikai pārbaudes spēles, BuzzerBeater madness turnīrā un kausa izcīņā. Vienā no tām, spēlē pret Bombers246 izdalīja 16 rezultatīvas piespēles, ļaujot piespraust vēl vienu panākumu pie savas trofeju sienas Sniegputeņu komandā. Tikai vēlāk, kad mainījās kluba mērķi, par galveno uzdevumu kļūstot drafta pirmajam numuram, Vinkalns pilntiesīgi tika iesaistīts arī līgas spēlēs. Tas notika ar tādu vērienu, ka spēlē pret Ball4life viņam izdevās uz laukuma atrasties visas 48 minūtes, uzstādot jaunu personīgo rekordu vienās spēlē aizvadīto minūšu skaitā. Ņemot vērā sarežģījumus, individuāli Henrijs aizvadīja pieklājīgu sezonu, uz laukuma uznākot 16 līgas spēles, kurās aizvadīja 12,7 minūtes. Saprotams, ka Latvija II līga Vinkalnam ir augstāks līmenis kā viņam pienāktos spēlēt, tādēļ skumjā metienu precizitāte tiek piedota un līdz nākamajai sezonai tie kļūs tikai par skaitļiem statistikas ailītēs. Pašlaik nekas neliecina, ka Vinkalns varētu neaizvadīt vismaz vēl vienu sezonu Sniegputeņu rindās, jeb jau sesto sezonu Valmieras klubā.

Trofejas