krist vēl zemāk, uz III līgu. Tur jauniegūtie drafta spēlētāji varētu apgūt prasmes, cīnoties pret sava līmeņa spēlētājiem, bet tas prasītu izmest vējā vēl trīs mēnešus dārgā laika. Kopsapulcē tika nolemts, ka šī lēmuma gala atbildi sniegs pēc pāris nedēļām, kad tiks apjausts līgas komandu spēku samēri un iespējas paķert sev lielāko gabalu.

   Diemžēl jau pirmajā spēlē Sniegputeņi dabūja pa dibenu no cita Valmieras basketbola kluba Valmiera/BSS. Pirmais puslaiks noritēja pie viena groza, mūsu spēlētājiem reti rodoties iespējām uz viegliem punktiem, ko kompensējam ar tādu iespēju došanu pretiniekiem. Spēles trešajā nogrieznī spējām spēli izlīdzināt, ceturtajā pat uz brīdi izvirzoties vadībā, taču pretinieki prasmīgi novadīja spēles beigas sev par labu. Sezona tika iesākta tieši kā pabeigta iepriekšējā, ar zaudējumu, cerēsim, ka to nebūs daudz.

   Ar nepacietību tika gaidīta otrā sezonas spēle, cerībā, ka tiks reabilitēts pirmās spēles zaudējums. Diemžēl jau kopš spēles sākuma Alkāni parādīja, ka nekas dāvināts netiks un apzināti spēlēja uz Sniegputeņu vājajiem punktiem, kas šosezon ir vieglā uzbrucēja un spēka uzbrucēja pozīcijas. Tajās Imants Kresliņš un Spociņš gūst pieredzi un apbružājas, krājot minūtes iknedēļas treniņiem, taču vienlaikus tas nozīmē dot pretiniekiem iespējas gūt vieglos punktus, īpaši caur Spociņu, kurš ir šīs sezonas debitants. Ja lielākajā spēles daļa turējāmies aptuveni desmit punktu atstatumā, kā burkāns ēzelim, it kā tūlīt noķersim, taču vienmēr soli aizmugurē, tad spēles beigās Alkāniem izdevās izrāviens, sagraujot mūs ar rezultātu 80:101.

   Spēle pret BK Valmiera/Cempi tika sagaidīta ar zināmām trīsām caur kauliem, pirmās uzvaras gaidās. Spēli noskatīties atnāca šīs sezonas rekordskaits skatītāju un Sniegputeņi nelika vilties. Cīņa iesākās ar mūsu komandas nelielu pārsvaru, taču gluži kā ieskrējušies lokomotīve, pretinieks lēnām un neapturami paņēma spēles grožus savās rokās. Mēs uz tiem nepretendējām līdz ceturtās ceturtdaļas vidum, kad ar Gundaru Rodi priekšgalā veicām pakaļdzīšanos un panācām trešo Valmieras komandu. Diemžēl mūsu komandas līderis piedzīvoja vieglu potītes izmežģījumu, kas liegs viņam uz basketbola parketa atrasties aptuveni 5-10 dienas. Bez viņa komanda spēlēja ievērojami sliktāku basketbolu un punktu gūšana padevās ievērojami retāk, nespējot pārvrēt pretinieku nocietinājumu. Skanot spēles beigu sirēnai uz tablo vēstīja 103:111, piedzīvojot trešo zaudējumu tikpat sezonas spēlēs.

    Tiekoties ar komandu, kura atrodas tabulas vidusdaļā, tiek sagaidīts kā minimums saspringta spēle visās tās 48 minūtēs. Ceturtās kārtas pretinieki Gulētāji neizskatījās pēc komandas, kurai vajadzētu zaudēt  ar rezultātu 87:104, bet Sniegputeņi to padarīja par realitāti. Izņemot pašu spēles sākumu, tikai paši kaislīgākie Sniegputeņu fani spētu atrast mirkļus, kuros komanda patiešām atradās spēlē un pretiniekiem sagādā grūtības. Spēlējot bez potītes izmežģījušā Gundara Rodes, neatradās mazais spēlētājs, kuram metienā nenotrīcētu roka. Gan Cakmans, gan Cauns grozam uzbruka ar precizitāti, kuru stāsta bērniem nometnēs šausmu stāstu vietā. Edvīns Zimackis parādīja savu meistarību, noturot mūs divdesmit punktu atstatumā no pretiniekiem, bez viņa šī noteikti būtu sagrāve, par kuru rakstīt būtu ievērojami grūtāk. Vienīgais pozitīvais stariņš no šīs spēles spīdēja pretinieka rindās, mazais uzbrucējs Emīls Fers, kurš mūs pameta piecdesmit astotajā sezonā, pret savu bijušo klubu sameta 28 punktus, izcīnīja 6 atlēkušās bumbas un grozā raidīja 6 no 8 tālmetieniem.

   Pirms divām sezonām cīnījāmies tikai par uzvarām un otro čempiona titulu divās sezonās, taču nu spēlējam spēli, kuru avīžu virsraksti raksturo kā pastarīšu cīņu. Spēle pret 9.cehu parādīja mūsu vājumu, rezultatīvā cīņā ciešot jau piekto zaudējumu tikpat spēlēs. Varam runāta, ka šoreiz mums nevarēja palīdzēt Gundars Rode, kas nepārprotami ietekmēja notikumu attīstību uz laukuma, liekot spēlēt ar Laimdotu Caunu kā aizsargu, rezervē noliekot Vīnkalnu, kas īsti neatbilst Latvijas II līgas līmenim. Uzbrukumā Cauna nepievīla, pretinieka grozā saberot 40 punktus, nežēlīgi izrēķinoties ar savu pretspēlētāju Taileru Teiloru, taču aizsardzība viņam tika ļauts izdarīt gandrīz to pašu. Pieliekot mūsu mazā uzbrucēja pozīcijas vājumu, spēle aizsardzībā kļuva par mūsu ahilejas papēdi, cīņā, kurā varējām gūt panākumu, iespējams, mums vajadzēja šo uzvarēt, ja vēlējāmies iesaistīties cīņā par palikšanu Latvijas II līgā. Pēcspēles protokolā reti varam vērot situāciju, kurā trīs spēlētāju guvuši vairāk kā divdesmit punktus, vēl jo vairāk, ja divi no tiem iespējuši vairāk kā trīsdesmit. 9.ceha komanda to spēja un nostādīja Sniegputeņus uz kraujas malas, kurā mums jāizvēlas, krist vēl zemāk, vai zobiem un nagiem cīnīties par palikšanu.

   Bruno_Petersona komandu mēs pazīstam tik labi kā nevienu, astoņas spēles, uzvaras dalot brālīgi uz pusēm. Devītā tikšanās reize savā ziņā atbildēja uz jautājumiem, kuri tika uzdoti pēc sestdienas spēles. Uz šo spēli no potītes traumas atgriezās Gundars Rode, par kura formu uz šo spēli vaimanāja gan treneri, gan pats Rode. Lēnākas kustības, uzmanīgākas cīņas izvēles un trīcoša roka uz tālmetiena līnījas raksturoja komandas līderi visas cīņas gaitā, par spīti rezultatīvākā spēlētāja godam, šī spēle noteikti atzīmēja ar mīnuss zīmi. Diemžēl lieli palīgi nebija arī Edvīns Zimackis un Egons Cakmans, kuri bieži kļūdījās gan metienos, gan to izvēlēs. Diemžēl ne šie kļuva par galvenajiem zaudējuma iemesliem, bet šīs sezonas galvenā problēma, mazā uzbrucēja pozīcija. Spociņa pretspēlētājs bulgārs Grigors Iļjevs guva 63 punktus, uzstādot savas karjeras labāko rādītāju gūtajos punktos. Patiess priekš par Grigoru, divdesmit deviņus gadus jaunajam spēlētājam šis ir milzīgs panākums un dzinulis tikpat cītīgi strādāt tālāk, bet kāpēc tam bija jānotiek pret Sniegputeņiem? Piedzīvotais zaudējums 110:98 uzkurināja runas par padošanos šajā sezonā, atgriešanos Latvijas III līgā un sākt visu no gala, tikai šoreiz to darīt labāk un gudrāk.

   Spēle pret Miskastniekiem tika iesākta kaujinieciski, līdzjutējiem un kluba vadībai dodot cerības uz pozitīvu iznākumu arī pēc 48 nospēlētām minūtēm. Kresliņš un Zimackis šoreiz uzņēmās līderu lomu, visbiežāk noslēdzot uzbrukumus un svarīgākais, to darot sekmīgi. Diemžēl pieticīgāku sniegumu rādīja komandas kapteinis, spēles laikā iespējot sakrāt tikai 8 punktus, kas komandas rezultatīvāko spēlētāju sarakstā viņu atmeta uz otro vietu, priekšā palaižot pēdējo spēli zilajā kreklā spēlējošo Edvīnu Zimacki. Zimacka kungs savu karjeras nogriezni Sniegputeņos nobeidza uz augstas nots, 23 punktiem, 20 atlēkušajām bumbām pievienojot arī 8 rezultatīvas piespēles, viennozīmīgi kļūstot par vakara labāko Sniegputeņu spēlētāju. Šī kļuva par pirmo reizi, kad mūsu komanda pirmo sezonas daļu aizvadījusi bez gūtām uzvarām un ar bezcerības sajūtu uz sezonas turpinājumu. Komandas vadības lēmums pārdot gan Edvinu Zimacki, gan rezerves centru Martiņu Mikulanu nozīmē jaunu virziena maiņu sezonas turpinājumā. Sāksies ceļš pretim iespējami augstākam drafta numuram un jauno spēlētāju attīstībai, kas daļēji vainojams pie iekrišanas bedrē, kādā pašlaik Sniegputeņi atrodas.

   Līga kā šīs sezonas mērķis tika sagrauts pirmajās četrās kārtās, nedēļas sākumā tika izziņots, ka nu par galveno mērķi kļuvis labākā drafta izvēles pozīcija. Mērķu maiņas rezultātā nu Sniegputeņiem jāiztiek bez diviem tās līderiem, Martiņa Mikulana un Edvīna Zimacka, kuru prombūtne bija jūtama jau pirmajā spēlē bez šiem izcilajiem garā gala spēlētājiem. Pretinieki Ball4Life nav rādījusi daudz labāku sniegumu līgas spēlēs, kā to esam darījuši mēs, abām komandām atrodoties tabulas apakšgalā. Cerības uz līdzīgu cīņu tika dzēstas jau pirms spēles, kurā tika izziņots, ka nedēļas galvenā spēle būs ceturtdien, spēle pret BK Bērzs. Otrdienas cīņai piešķirot otršķirīgu nozīmīgumu, tam atspoguļojoties arī spēles sastāvā, tajā galvenokārt atrodoties rezervistu vārdiem. Saskaitot visus radušos apstākļus un pretinieka velmi uzvarēt katru spēli, kurā iziet uz laukuma, bija naivi cerēt uz kaut ko labāku par to, kas notika uz laukumu. Sniegputeņi kapitulēja bez ierunām ar rezultātu 42:122. Nevienā no iepriekšējiem 7 zaudējumiem netika zaudēts ar tik lielu pārsvaru, par spīti nojausmām un ekspertu prognozēm pirms spēles. Laimdots Cauns un Miķelis Duda-Cacs izcēlās neveiksmīgajā spēlē par mata tiesu vairāk kā citi, pēdējam tiekot atzītam par spēles labāko Sniegputeņu spēlētāju, taču nedz treneriem, nedz skatītājiem, nedz pašam Miķelim šis gods sagādāja mazāk prieka kā zobārsta apmeklēšana.

    Reiz zaudējumi bija reta parādība, bet šosezon tie kļuvuši par ikdienišķu parādību. Pat apziņa, ka tie ir plānoti un lielāka plāna neatņemama sastāvdaļa, sāpi par tiem nemazina. Devītais zaudējums pret Alfa One kļuva par kārtējo ierakstu ar sliktām beigām. Pat pēc nospēlēta puslaika velniņš uz pleca čukstēja, ka vēl ir iespēja izcīnīt sezonas goda uzvaru, taču trešajā spēles nogrieznī viss nostājās savā vietā, kur pēc spēku samēriem mums jāatrodas.  Pēdējai spēles daļai vairs nebija nozīmes, tajā komandas nobumboja to līdz likumsakarīgām beigām. Mūsu rindās rezultatīvākā spēlētāja gods pienācās Gundaram Rodem, kurš guva 37 punktus, bet skatītāji vairāk sajūsminājās par citu Sniegputeni. Imants Kresliņš ar lielisku precizitāti guva 23 punktus, 13 reizes rezultatīvi asistēja pie savas komandas punktu guvumiem un izcīnīja 5 atlēkušās bumbas zem groziem. Tieši vājais sniegums zem groziem pazudināja iespēju šajā spēlē aizķerties cīņā par uzvaru.

     Desmitajā regulārās sezonas spēlē tika piedzīvots desmitais zaudējums, šoreiz pret otras konferences otro vājāko komandu, zīmīgi, ka pretinieku sauca šahs un mats. Šoreiz klupšanas akmens atradās otrajā ceturtdaļā, kad pretinieki veica spēles svarīgāko izrāvienu, to to uzvarot ar 16 punktu starpību, neatgriezeniski pagriežot spēles gaitu sev par labu. Jau ierasti pretinieki izmanto mūsu komandas vājāko posmu, mazā uzbrucēja pozīciju, galvenokārt caur to virzot visus savus uzbrukumus. Šoreiz laimīgā loze krita francūzim Ērikam Koutelam, kurš grozā raidīja 13 no 22 metieniem, kļūstot par spēles otru rezultatīvāko spēlētāju. "Iemainītu visus savus punktus, lai komanda nostātos uz uzvaras takas" spēles rezultatīvākais spēlētājs Gundars Rode nejutās apmierināts ar savu spēli, kaut savu darbu padarīja teicami. Tik gara zaudējumu sērija vēl nav Valmierā piedzīvota, daži saka, ka tā ieilgs vēl vismaz uz pāris spēlēm, ja ne visu sezonu. Cerams, ka fani paliks uzticīgi mūsu komandai šai grūtajā brīdī un uzticēsies komandas vadībai, domājot par kaut ko lielāku tālākā nākotnē.

      Nākamā kārta mums pretim veda ek bb klubs, vienu no varenā astotnieka spēcīgākajām komandām. Treneris izvēlējās uzbrukumā spēlēt, vairāk izmantojot ārējās līnijas spēlētājus, kas sākumā nesa augļus, ļaujot ieķerties spēlē un neatlaist pretiniekus pārāk tālu, taču tas tā strādāja pirmo ceturtdaļu, taču otrajā spēles nogrieznī Sniegputeņi salūza, ļaujot ek bb klubs izvērsties gan metienos no tuvākas, gan tālākas distances. Gundaram Rodem pagalam nevedās ar metieniem no tālās distances, spējot trāpīt tikai vienu no septiņiem metieniem, līdzīgu sniegumu rādīja arī pārējā komanda, precīzi raidot 3 no 11 metieniem. Spēles otrā pusē cīņas gaita līdzsvarojās, šīs puses spēles nogriezni abām komandām spējot gūt identisku punktu skaitu. Tā ek bb klubs nosargāja pirmajā puslaikā iekrāto pārsvaru un pabeidza spēli ar rezultātu 115:132. Starp Sniegputeņu rezultatīvākajiem spēlētājiem atradās Gundars Rode un Egons Cakmans, katram iespējot gūt 27 punktus, vien saspēles vadītājs pievienoja 6 rezultatīvas piespēles.

    Turnīra vienpadsmitajā kārtā tikāmies ar Gangstars, varenā astotnieka vidusmēra komandu, ar reālām iespējām vēl cīnīties par izslēgšanas spēlēm un izvairīties no pārspēlēm par palikšanu Latvijas II līgā. Kā tas bija gaidāms, Gangstars spēlei sagatavojušies visaugstākajā līmenī. Jau no pirmajām minūtēm izrādīja savu pārsvaru garajā galā, pirmo spēles ceturksni pabeidzot ar 11 punktu pārsvaru, tā nosakot toni visai turpmākajai spēlei. Līdzīgā stilā pretinieki turpināja arī nākamajā spēles ceturksnī, Sniegputeņiem nespējot rast atbildi Gangstars varenajam uzbrukumam. Ar īsiem uzplaiksnījumiem pretim stājās Gundars Rode, kura prasmīgā spēle ļāva mums turēties atstatumā, par kuru nevajadzētu bāzt galvu smiltīs. 47 punkti 26 metienos no kuriem grozā tika raidīti 10 tālmetieni. Viena precīza metiena tiesa pietrūka, lai Rode labotu pašam piederošo vienas spēles rezultativitātes rekordu Sniegputeņos. Līdzīgi kā iepriekšējā spēlē, otrajā puslaikā tika aizvadīta daudz līdzīgāka un mierīgāka spēle, kurā abas vienības saprata šī vakara spēka samēru un uzvarētāju.

      Tieši pirms visu zvaigžņu spēles norisinājās abu konferenču vājāko vienību derbijs, Valmierā ierodoties varenā astotnieka vājākajai komandai BK Kurzeme. Īpatnējās nedēļas iespaidoti, Sniegputeņu treneri sadalīja komandu uz pusēm, vairoties nesasniegt vēlamās spēles minūtes, lai tas neietekmētu treniņus un spēlētāju formas. Derbijam tika pieteikti pieci spēlētāji jeb tikai pieci sākumsastāva vīri, kuriem pretim stājās BK Kurzeme savā spēcīgākajā sastāvā. Ļoti rezultatīvā cīņā (spēles beigu rezultāts 124:143) atzinām BK Kurzeme pārākumu. Četru Sniegputeņi iespēja gūt vismaz 20 punktu (G.Rode (34 punkti), L.Pele (31 punkts), P.Spociņš (23 punkti) un E.Cakmans (21 punkts), bet Imants Kresliņš 15 punktiem pievienoja 14 rezultatīvas piespēles. Arī pastarīšu duelī, nevienā brīdī neradās sajūta, ka Sniegputeņi varētu gūt pirmo panākumu. Šajā spēlē pretinieki rādīja ievērojami pārāku spēli pirmās trīs ceturtdaļas, tikai pēdējā mums izdevās izlīdzināt spēli, ko ļoti iespējams ietekmēja pretinieku apziņa, ka spēles liktenis jau ticis izlemts. Par neapstādināmu spēku BK Kurzeme rindās kļuva pretinieku mazais uzbrucējs Ernests Gerliņš, skanot spēles beigu svilpei, uz lielā tablo rādīja, ka latvietis guvis 43 punktus.

     Šī kļuvusi par pirmo sezonu Sniegputeņu pastāvēšanas vēsturē, kad neviens no mūsu komandas nav ticis iebalsots visu zvaigžņu spēlē. Vistuvāk šim godam tika Gundars Rode, kuram pietrūka 40 000 balsu, lai pārstāvētu Sniegputeņus sezonas meridiānas passākumā. Vēl nozīmīgu balsu skaitu saņēma Imants Kresliņš, bet arī viņam neizdevās piepildīt sapni, spēlēt kopā ar līgas labākajiem spēlētājiem. Šādi Valmieras fani izrāda savu neapmierinātību ar šīs sezonas komandas modeļa vājo spēli, kas nu kļuvusi par ierastu praksi katrā līgas spēlē. Aizvadīta jau puse no sezonas un neizskatās, ka komandas vadība un treneri dara kaut ko, lai situāciju uzlabotu, vien gaida sezonas beigas, kad nokļūsim Latvijas III līgā, lai atspertos un atkal dotos uz augšu, kā to reiz jau izdarījām.

    Trīs spēļu nogrieznis, kurā Sniegputeņiem pretim stājās BK Sigulda, Basket fani un Valmiera/BSS, jebkuram mūsu līdzjutējam sariesās acīs asaras. Visās trijās spēlēs tika ciesti zaudējumi ar vairāk kā desmit punktu starpību, nevienā no šīm spēlēm mēs nespējām radīt kaut ilūziju, ka esam cīņā par uzvaru. Gundars Rode katrā no šīm spēlēm rādīja atzīstamu sniegumu, esot rezultatīvākais vīrs uz laukumā, diemžēl ar to bija par maz. Pašlaik skatītājus uz spēlēm spēj pievilināt tikai šis vīrs, lai ar savām acīm vērotu, cik punktu spēs gūt Rode pirms spēles beigu sirēnas.

    Izbraukuma spēle pret trešo spēcīgāko konferences komandu nesolīja mierīgu otrdienas vakaru pretinieku arēnā. Vēl vairāk Sniegputeņus bažīgus darīja Gundara Rodes veselības problēmas pirms spēles. Vēljoprojām nav oficiāla ziņojuma par iemesliem, kāpēc valmierietis laukumā pavadīja nieka 14 minūtes, neizejot laukumā otrajā puslaikā. Grūti klājās ar viņu laukumā, bet bez viņa pat netika sajusta uzvaras smarža. Pirmās trīs spēles ceturtdaļas cietām bezierunu zaudējumus, kamēr pēdējā, kad nevienam neradās šaubas par to, kur komanda šajā vakarā ir spēcīgāka, mēs tomēr parādījām zobus, spējot sadeldēt Alkānu iekrāto pārsvaru par diviem punktiem. Bez Gundara Rodes laukumā, atzīstamu sniegumu demonstrēja Egons Cakmans, sakrājot 25 punktus, 11 atlēkušās bumbas un 6 rezultatīvas piespēles. Sev atvēlētajā laikā, Laimdots Cauns priekšzīmīgi strādāja aizsardzībā, pārķerot četras piespēles, kas ir viens no viņa labākajiem rādītājiem karjerā. Ar šo Sniegputeņi sezonas laikā iekrājuši jau 17 zaudējumu, straujiem soļiem tuvojoties savam mērķim, pirmajai drafta izvēlei.

    Sniegputeņi līgas pēdējo vietu nolūkoja aptuveni sezonas pirmajā trešdaļā. Šajā laikā tika mainītas prioritātes un mērķi, vispirms uzsvaru liekot uz jauno spēlētāju attīstīšanu, iespējami augstākas drafta izvēles iegūšana un ļaut Gundaram Rodem spēlēt basketbolu, kā viņš vēlas jeb mūsu līderim neuzlikt ierobežojumus. Vēljoprojām ceram, ka sezonas beigās viņš kļūs par rezultatīvāko spēlētāju un savu artavu ielika arī 17. augusta spēlē pret BC Valmiera/Cempi. Pēc lēnīga sākuma ieskrējiena Gundars iespēja 32 punktus ar 28 metienu palīdzību. Kopumā spēli aizadījām zem sava spēju līmeņa, pēc Egona Cakmana precīzā tālmetiena, kas atklāja spēles rezultātu, Valmieras otra komanda ciešā tvērienā pārņēma spēles iniciatīvu un to neatlaida līdz pat puslaikam, lielā mērā spēles pirmajā pusē atrisinot jautājumu par spēcīgāko vakara komandu. Sniegputeņi piedzīvoja astoņpadsmito zaudējumu tikpat spēlēs, nostiprinoties pēdējā vietā līgā. Vienīgā konkurence uz pirmo drafta izvēli pašlaik saskatāma BK Kurzeme komandā, kura mūs uzvarēja savstarpējā spēlē.

    Spēle pret Gulētājiem neizvērsās tāda, kāda tika gaidīta spēlē ar komandu, kurai tik miegains nosaukums.  Spēli iesākām kā līdzīgs ar līdzīgu, brīdi pat atrodoties vadībā, līdz Guētāji pārņēma vadības grožus, kurus ne mirkli negrasījās atdot. Spēles pirmajā pusē ne to veiksmīgāko sniegumu rādīja mūsu līderis Rode, visus garām aizmestos metienus izdarīja cīņas daļā, kurā Gulētāji ieguva pārsvaru. Otrā spēles daļa jau tika aizvadīta ievērojami līdzvērtīgāk, taču ne mirkli neradās šaubas par spēles uzvarētāju. Līdzīgo spēli palīdzēja aizvadīt Rode, otrajā puslaikā gūstot lielāko daļu no spēles beigās iespētajiem 39 punktiem. Par spēles lielāko zvaigzni Sniegputeņu rindās tika atzīts Egons Cakmans 29 punktiem pievienojot 16 rezultatīvas piespēles, kas ir atkārtots kluba rezultatīvo piespēļu rekords. Atlikušajās trīs spēlēs trenera uzstādījums ir vienkāršs "Jebkurš no Sniegputeņiem var aizvadīt individuāli spilgtu spēli, bet beigu rezultātā mums jācieš trīs zaudējumi, skarbi, bet tāds ir lielais sports"

    Par uzvarām Sniegputeņi necīnās jau sen, bet spēle pret Miskastniekiem pavisam noteikti kļuva apr interesantāko visas garās sezonas garumā. Aci pret aci tikās divi rezultatīvākie Latvijas II.1 līgas spēlētāji, latvietis Gundars Rode pret bulgāru Grigoru Iļjevu. Pirms spēles abus šķīra aptuveni pusotrs punkts, rezultatīvāko spēlētāju tabulā, ažiotāžai pirms spēles sasniedzot neparasti augstu punktu, ja ņem vērā, ka viena no komandām šajā sezonā nav svinējusi nevienu panākumu. Pati spēle cīņā par uzvaru deva maz intrigas, skatītāju acīm vairāk pievēršot uzmanību, kā Gundars krāj punktus, līdz spēles beigām tiekot pie 47 punktu atzīmes. Tieši viņš sedza savu galveno konkurentu uz līgas rezultatīvākā spēlētāja godu, Grigoram ļaujot iemest tikai 20 punktus, kas ir viens no bulgāra zemākajiem rezultativitātes rādītājiem šajā sezonā. Pēc spēles abus basketbolistus vairs šķir tikai puspunkts, kas noteikti pēdējā sezonas spēlē ir sadeldējams deficīts. Gundars jau tagad kļuvis par pirmo Sniegputeņu spēlētāju, kuram būs izdevies sezonā vidēji gūt trīsdesmit punktu, bet ķirsītis uz saldās kūkas varētu būt rezultatīvākā spēlētāja gods.

     Sezonas pēdējā spēle pret Miskastnieki tika pārraidīta nacionālajā TV, skatītājiem sagādājot lielisku šovu. Ne basketbola ierastajā interpretācijā, kur divas komandas cīnās par uzvaru arī pēdējā sekundē. Šo intrigu Miskastnieki nogalināja pirmajā spēles ceturksnī un punktu pielika trešajā cīņas daļā, pēdējā Sniegputeņiem ļaujot atspēlēt daļa pārsvara, taču neko vairāk kā samazināt uz daudz maz pieklājīgu spēles rezultātu ne pretinieki ļāva, ne mēs bijā spējīgi. Neviens sevis cienīgs skatītājs nenvāca uz šo spēli vērot cīņu par uzvaru, tā intriga tika nogriezta jau sezonas sākuma daļā, pēdējo sešu spēļu laikā, par lielākā intriga izaugusi Gundaras Rodes personā, vai viņš finiša spurtā spēs kļūt par līgas rezultatīvāko spēlētāju. Pirms pēdējā spēles nogriežņa viņš jau sameta savu vidējo punktu skaitu, kamēr viņa konkurents Grigors Iljevs tikai 17. Spēles turpinājumā Gundars neapstājās pie sasniegtā, pēdējās 12 minūtēs savai punktu ražai pievienojot vēl 17 nokārtojot apaļo 50. At to pietika ne tikai, lai būtu 65. sezonas Latvija II.1 līgas rezultatīvākais spēlētājs, bet arī uzstādīja jaunu Sniegputeņu vienas spēles rezultativitātes rekordu. "Komanda zaudēja, šosezon neesam guvuši nevienu uzvaru, manā sejā prieku par šīs sezonas sasniegumiem neredzēsiet, vēlos ātrāk aizmirst 65. sezonu un koncentrēties nākamajai, kurā mums jāatgriežas uz uzvaras takas"

Sezonas sastāvs

Kauss - 3 uzvaras, 1 zaudējumi

    Pirmā kārta pret Latvijas IV līgas klubu nāca ar nelielu izbīli, pretiniekiem cīkstoties sparīgāk kā bija gaidīts, bet beigu beigās Sniegputeņi sasniedza mērķi jeb otro kārtu. Kā ierasts lielākoties spēlē piedalījās otrā plāna spēlētāji, kas atviegloja pretinieka darbu, izrādīt iespējami lielāku pretestību, par laimi neko vairāk. Laimdota Cauna un Miķeļa Dudas-Caca fenomenālās prasmes raidīt bumbu caur groza stīpu mums nodrošināja uzvaru 114:94.

    Latvijas kausa otrajā kārtā Sniegputeņiem pretim stājās teju 30 sezonu BuzzerBeater pavadījušais IV līgas klubs BC Ponies. Jau no pirmajām minūtēm parādījām, ka mūsu vienīgais mērķi ir uzvara un to veiksmīgi novadījām līdz galam, spēlei beidzoties ar rezultātu 111:90. Rauls Akers ieguva karjeras pirmo triple-double 11+15+13, kļūstot par janāko spēlētāju Sniegputeņu vēsturē ar šādu panākumu. Ne mazāk veiksmīga spēle padevās Miķēlim "Pikaču" Dudam-Cacam, kurš pie 30 punktiem pievienoja 9 atlēkušās bumbas. Pie jauno spēlētāju iespaidīgā pienesuma, savu artavu iedeva Laimdots Cauns, kurš ar 36 punktiem kļuva par rezultatīvāko spēlētāju spēlē, bet iespaidīgākais viņa sniegumā bija 9 pārķertās bumbas. Satriecošā spēle ieveda mūs Latvijas kausa trešajā kārtā, kur var pretim stāties ievērojami spēcīgāki un apķērīgāki pretinieki.

    Gundaram Rodem pēc atgriešanās no traumas, vajadzēja papildus spēļu minūtes, lai atkal varētu sasniegt optimālo formu. Tās kļuva par sliktās ziņām Bombers246, kuriem vajadzēja lauzīt galvu kā apturēt mūsu labāko ārējās līnijas spēlētāju. Gūdams 38 punktus, Gundars apliecināja, ka pretinieki mājas darbu nav izdarījuši pietiekami labi, lielāko daļu no astoņiem garām aizmastajiem metieniem, Gundars netrāpīja savu kļūdu ne pretinieku aizsardzības dēļ. Iepriekšējo divu kārtu varonis Miķēlis Duda-Cacs aizvadīja ne to spilgtāko spēli, izceļoties tikai ar 16 punktiem, 6 atlēkušajām bumbām un tikpat rezultatīvām piespēlēm, pievienojot arī 7 kļūdas. Savukārt šoreiz citā līmenī sevi parādīja Rauls Akers, 19 punktiem un 16 rezultatīvām piespēlēm pievienojot 26 atlēkušās bumbas, šo speļi padarot par savā līdzšinējā karjerā viennozīmīgi spilgtāko vakaru. Spēles gaitā nevienā brīdī nereadās šaubas par uzvarētāju, jau pirmajā ceturtdaļā pretinieka grozā iemetot metienus teju 50 punktu vērtībā. Iespējams, ka pat bez Rodes palīdzības šī spēle tiktu uzvarēta tikpat pārliecinoši, lai 50 000 naudiņas iebirtu komandas budžetā un tiktu sasniegta nākamā kārta.

    Nonākuši savā zemākajā punktā, Sniegputeņiem izlozes veiksmes māte piespēlēja Latvijas II līgas klubu BK Bērzs, kas noteikti pašreizējā brīdī vērtējams kā spēcīgāks pretinieks. Treneri izvēlējās spēlēties ar stratēģijām un pielietot dažādas viltības, lai BK Bērza komandai apgrūtinātu šīs kārtas pārvarēšanu. Veiktie pasākumi sevī ietvēra bez cīņas atdot vienu no nedēļas līgas spēlēm, kamēr otru spēlēt ar samazinātu entuziasma līmeni. Papildus mūsu treneris izgāja uz risku minēt pretinieka stratēģijas, kas, lai arī galēji nepieciešams solis, šoreiz izrādījās neveiksmīgs mēģinājums. Nevaram teikt, ka necentāmies, izdarījām visu, ko varējām, bet pretinieki ceturtdienas vakarā bija spēcīgāki un tādi visticamāk būtu nākamajās deviņās no desmit spēlēm. Līdzīgu punktu ražu savāca gan Gundars Rode, gan Egons Cakmans, kuru kontos attiecīgi 28 un 26 punkti.

    Pārvarējām trīs kārtas, kas nav slikts rādītājs, ja ņemam vērā pašreizējo komandas situāciju, taču noteikti nav tie augstumi, kuros vēlamies atrasties. Kausa sezona beigusies, tagad ļaujot koncentrēties uz karodziņu vķšanu, kas ir vājš mierinājums jebkurai no kausa izkritušajām komandām. 

BuzzerBeater madness - 1 uzvaras, 6 zaudējumi

    Turnīrs tika iesākts neveiksmīgi, zaudējot rangā zemāk esošai komandai no Austrālijas. Vienīgais savā līmenī spēlējošais Edvīns Zimackis viens pats nespēja atnest Valmierai uzvaru. Izņemot bijušais Latvijas nacionālas izlases spēlētājs, pārējo spēlētāju metienu precizitāte bija vairāk kā pieticīga, sagādājot Sniegputeņu faniem daudz sarūgtinošu brīžu.

    Otrajā kārtā izaicinājumu Sniegputeņiem meta Slovēņu basketbola klubs Sušak Destroyers, kas pārstāv savas valsts II līgu. Lai arī pasaules rangā tas atrodas zemāk, sastāva salīdzināšanas procesā kļuva skaidrs, ka spēle būs līdzīga, uzvarētājam kļūstot  skaidram tikai pēdējās spēles minūtēs. Pirmā spēles puse pagāja slovēņu kluba zīmē, ierādot mums vietu teju katrā spēles epizodē, īpaši spēlējot bez savainotā Rodes, punkti nāca grūti un samocīti. Uzbrukumam koncentrējoties uz groza apakšu ne Cakmans, ne Mikulans, ne Cauns nespēja regulāri precīzi pārvarēt pretinieka aizsardzību. Sušak Destroyers noturēt sitiena attālumā palīdzēja tikai Edvīna Zimacka veiksmīgā spēle, kas beigu beigās pārvērtās par 29+22 iespaidīgu sasniegumu. Uzvarētājs izšķīrās pēdējās minūtēs, kurās mūsu basketbolisti spēja likt pretiniekiem kļūdīties, kamēr paši ar necilu spēli uzbrukumā izdarīja tieši tik, lai uzvarētu 89:85, tiekot pie pirmās BuzzerBeater madness uzvaras 65. sezonā.

     Ierindā atgriežoties Gundaram Rodem, varam sagaidīt labāku spēli perimetra aizsardzībā un uzbrukuma noslēgšanā. Izklausās vienkārši, taču pagaidām viņa sportiskā forma ir tālu no vēlamā. Par spīti šķēršļiem, cīņā pret Singapūras SaungHninPwint Gundars guva 35 no komandas 115 punktiem, kuri diemžēl bija par trim mazāk kā iespēja pretinieka komanda. Ar triple-double flirtējošais Edvīnam Zimackim pietrūka nieka divas rezultatīvas piespēles, lai sasniegtu vienu no prestižākajiem basketbola statistiskajiem sasniegumiem. Par vienu no zaudējuma grēkāžiem tika atzīts Egons Cakmans, kuram tikai ceturtā daļa no izmestajiem metieniem sasniedza mērķi. Piedzīvotais otrais zaudējums ievērojami apgrūtina ceļu uz izslēgšanas spēlēm šajā BuzzerBeater madness sezonā, jau sākot ar nākamo spēli vairs nevaram atļauties zaudējumus. Situāciju apgrūtina Sniegputeņu vadības lēmums pārdot divus mūsu labākos spēlētājus līdz šīs nedēļas beigām, tā pamazām sākot gatavoties nākamajai komandas pārbūves fāzei.

    Slovāku BK Lavíny Kežmarok mūs sagaidīja ar nelielām augstprātības pazīmēm, kas izpaudās spēles sākuma rezultātā, Sniegputeņiem pirmo spēles ceturksni pabeidzot kā uzvarētājiem. Pavisam cita aina uz spēles laukuma pavērās otrā ceturtdaļā, kur pretinieki mūs nomētāja ar 24 punktu pārsvaru. "Viņiem padevās viss, kamēr mēs nespējām pat pienācīgi pamest laukumu uz maiņām" savos izteikumos komandas treneris bija vairāk kā tikai skarbs. Spēles beigu rezultāts tika apstiprināts 120:98 par labu BK Lavíny Kežmarok. Labākais no Sniegputeņiem, Gundars Rode guva 30 punktus, citiem nespējot pārkāpt 20 punktu robežu. Interesanti, ka 3 rezervistiem izdevās spēli noslēgt ar pozitīvu +/-, kamēr Imantam Kresliņam tas apstājās pie pavisam neglītā -24. Savā pirmajā spēlē zili baltajā kreklā, Laimdotam Pelem izdevās nokaŗtot sev double-double, 17 punkti un 10 atlēkušās bumbas. Ne tik spilgti un izteiksmīgi kā savu darbu izdarīja Edvīns Zimackis, taču no Laimdota netiek prasīts gāzt kalnu un izsmelt upes, Laimdots ir pavisam cita kalibra spēlētājs un savu darbu izdarīja pienācīgā līmenī.

    Neviens neloloja cerības, ka Sniegputeņi spēs izrādīt kaut nelielu pretestību pret Anglijas II.4 līgas klubu Lisaball, tam atzīstot bezierunu zaudējumu 112:75, neveiksmīgo sezonu padarot vēl neveiksmīgāku. Pēcspēles intervijā komandas treneris bia skarbs "Šī vakara labākais spēlētājs noteikti bija Agris Bluķis, viņš neizdarīja neko tādu, lai manas uzacis nesavilktos dusmu grimasēs. Viņš lieliski uzmundrināja komandas biedrus, kuriem vajadzētu padomāt, kāpēc viņi ir tik priviliģēti saņemt algu par darbu, kas viņiem patīk. Ja atbilde neliek pasmaidīt, tad būtu jāapsver cita nodarbošanās."

     Nekas nemainījās arī pēc nedēļas, kurā Sniegputeņi tikās pret vienu no Bahamu salu spēcīgākajām komandām Death Destroyers, zaudējot visos spēles elementos. Lai arī beigu rezultāts vēstīja 84:75 par labu bahamiešiem, Sniegputeņi pamodās tikai pašās spēles beigās, uzvarot pēdējo ceturtdaļu. Mēs visās epizodēs bijām soli aiz pretiniekiem "zaudējot atlēkušajās bumbās par gandrīz divdesmit vienībām, cerēt uz uzvaru var tikai trakais vai lielākais komandas patriots" lūkojoties spēles protokolā, sašutis par pieredzēto bija komandas garā gala spēlētājs Laimdots Pele. Nevedās arī metieni un to kvalitāte, bieži izvēloties mest grūtus un nesagatavotus uzbrukumus, kuri likumsakarīgi negribīgi ieripoja iekš stīpas, biežāk atklājot cīņu par atlēkušajām bumbām. "Iemest katru trešo metienu kā komandai ir vairāk kā nožēlojami, diemžēl liela atbildības daļa jāuzņemas ir man, jo tas ir mans tiešais darba uzdevums, nogādāt bumbu grozā un tas man šovakar neizdevās" pret sevi skarbā valodā runāja Gundars, izvēloties uzņemties lielāko daļu vainas par zaudējumu.

     Daudz līgzīgāka spēle bija jūlija pievakarē pret Singapūra Future Winner. Daudzi cerēja, ka beidzot pārtrūks ieilgusī zaudējuma sērija, taču arī šoreiz laukumu nācās pamest ar nokārtām galvām, atzīstot pretinieka pārrākumu ar 114:106. Tikpat neveiksmīgas spēles kā pirms nedēļas aizvadīja gan Gundars Rode, gan Egons Cakmans, kuru prezicizitāte piekliboja teju katrā metienā, bet tajos dažos, kuri izkrita caur stīpu, kļuva par svinībām visā arēnā. Spēles gaitā nevienai no komandām neizdevās iekrāt būtisku pārsvaru, BuzzerBeater madness turnīra pēdējā spēlē skatītājiem sagādājot varenu izrādi, kuras iznākums kļuva skaidrs tikai pašās spēles beigās. Par lielu problēmu kļuva Singapūras koamndas brazīļu mazais uzbrucējs Donizetti Camelo, kuram savā kontā izdevās iekrāt 43 punktus, kamēr komandas biedrs centrs Golds izcīnīja 21 atlēkušo bumbu. Šādi pabeidzām 65. BuzzerBeater sezonas madness turnīru, izcīnījuši tikai vienu uzvaru un ciešot sešus zaudējumus.

Privātā līga - 0 uzvaras, 11 zaudējumi